«Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums» (nav spēkā no 31.10.2007)

Publicēts: Vēstnesis 27.04.2004Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
 

 

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
2.pants. Likuma mērķis
II nodaļa. Apdrošināšanas objekts un apdrošināšanas līguma veidi
3.pants. Obligātās apdrošināšanas objekts
4.pants. Apdrošināšanas līguma veidi
5.pants. Standartlīgums
6.pants. Robežapdrošināšanas līgums
7.pants. Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte)
8.pants. Apdrošināšanas polises dublikāts
9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās
10.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa
11.pants. Apdrošināšanas līguma spēkā esamība apdrošinātāja reorganizācijas  vai likvidācijas gadījumā
12.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmērs
13.pants. Apdrošināšanas prēmijas samazināšana un palielināšana
14.pants. Apdrošināšanas prēmijas samaksa
15.pants. Apdrošinātāja atbildības limits
16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
17.pants. Apdrošinātāja pienākumi
III nodaļa. Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība
18.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu
19.pants. Personai nodarītie zaudējumi
20.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu
21.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju
22.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu
23.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi
24.pants. Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšana
25.pants. Mantai nodarītie zaudējumi
26.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu
27.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju
28.pants. Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju
29.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu vai bojāeju
30.pants. Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi
31.pants. Zaudējumu atlīdzināšana
32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi
33.pants. Zaudējumi, kas nodarīti vairāku personu mantai
34.pants. Ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
35.pants. Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti
36.pants. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība
37.pants. Mantai nodarīto zaudējumu novērtēšanas kārtība
38.pants. Apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtība
39.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību
40.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība
41.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība
42.pants. Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem
IV nodaļa. Pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā
43.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs
44.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kompetence, tiesības un pienākumi
45.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas
46.pants. Kopsapulce
47.pants. Valde
48.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja finansēšana
49.pants. Sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām un informācijas sniegšana valsts pārvaldes institūcijām par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu
50.pants. Informācijas sniegšana trešajām personām
51.pants. Garantijas fonds
V nodaļa. Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm
52.pants. Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības  inspekcijas pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās  atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā
53.pants. Valsts policijas tiesības un pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā
54.pants. Sadarbība ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un ārstniecības iestādēm
55.pants. Valsts robežsardzes pienākumi un tiesības transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža
56.pants. Valsts robežsardzes pienākumi un tiesības transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, kas vienlaikus ir Latvijas un citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robeža
57.pants. Ceļu satiksmes negadījumu profilakse
VI nodaļa. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma
58.pants. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas struktūra
59.pants. Apdrošinātāja tiesības un pienākumi informācijas sistēmā
Pārejas noteikumi
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  apdrošināšanas atlīdzība – naudas summa, ko izmaksā, vai pakalpojums, ko sniedz zaudējumu atlīdzināšanai;

2)  apdrošināšanas gadījums – ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;

3)  apdrošināšanas līgums – rakstveida vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

4)  apdrošināšanas polise – apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;

5)  apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

6)  apdrošinātājs – persona, kurai ir tiesības veikt transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un kura ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk arī — Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) biedrs;

7)  apdrošinātāja atbildības limits – maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;

8)  cietusī persona – fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums;

9)  līzings – transportlīdzekļa noma ar izpirkumu vai nomaksas pirkums, kad transportlīdzekļa īpašnieks, kurš ir juridiskā persona, saskaņā ar īpašu līgumu nodod citai personai transportlīdzekļa lietošanas tiesības, bet pēc visu līzinga līgumā noteikto saistību izpildes un maksājumu veikšanas – arī transportlīdzekļa īpašuma tiesības;

10)  saskaņotais paziņojums – veidlapa, kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu;

11)  teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas, –

a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklis reģistrēts,

b) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama reģistrācija, bet tam ir reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, – tās valsts teritorija, kurā izsniegta atšķirības zīme,
c) ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne atšķirības zīme, – tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs;

12)  transportlīdzeklis

a)  jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe (puspiekabe), kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā vai ir reģistrēts ārvalstīs,
b)  trolejbuss un tramvajs;

13)  transportlīdzekļa īpašnieks – fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

14)  transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona, kura nav transportlīdzekļa īpašnieks, bet uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;

15)  trešā persona – jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

 

 

 

II nodaļa. Apdrošināšanas objekts un
apdrošināšanas līguma veidi
3.pants. Obligātās apdrošināšanas objekts
(1) Obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk — īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.
(2) Īpašnieka civiltiesisko atbildību par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli apdrošina ikviens transportlīdzekļa īpašnieks, noslēdzot attiecīgu apdrošināšanas līgumu. Ja īpašnieks nodevis lietošanā citai personai transportlīdzekli, par kuru nav noslēgts apdrošināšanas līgums vai transportlīdzekļa lietošanas laikā ir beidzies apdrošināšanas līguma termiņš, apdrošināšanas līgumu īpašnieka vārdā slēdz transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs. Apdrošināšanas pienākuma nav tiesīgajam lietotājam, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās.
4.pants. Apdrošināšanas līguma veidi
Ir šādi apdrošināšanas līgumu veidi:
1)  standartlīgums;
2)  robežapdrošināšanas līgums;
3)  starptautiskais apdrošināšanas līgums (turpmāk arī — Zaļā karte).
5.pants. Standartlīgums
(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:
1) Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli;
2) Latvijas Republikā iegādātu jaunu, agrāk nereģistrētu transportlīdzekli vai attiecīgajā ārvalsts reģistrā no uzskaites noņemtu transportlīdzekli;
3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām tirdzniecības numura zīmēm, ir paredzēts pārdošanai un tiek pārvietots uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu vai piedalās ceļu satiksmē klienta izmēģinājuma braucienā, klātesot pārdevējam vai tā pārstāvim;
4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas.
(2) Standartlīgums ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā.
6.pants. Robežapdrošināšanas līgums
(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:
1)  transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un šķērso Latvijas Republikas robežu, kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu;
2) transportlīdzekli, kurš reģistrēts ārpus Latvijas Republikas un piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā, ja tam beidzies Latvijas Republikas teritorijā spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma termiņš.
(2) Robežapdrošināšanas līgums ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā.
7.pants. Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte)
(1) Starptautiskais apdrošināšanas līgums (Zaļā karte) ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš piedalās ceļu satiksmē valstī, kura ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts.
(2) Zaļā karte ir spēkā apdrošināšanas polisē norādītajās valstīs.
(3) Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieks starptautisko apdrošināšanas līgumu var noslēgt tikai ar apdrošinātāju, kas ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.
8.pants. Apdrošināšanas polises dublikāts
Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājs divu dienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt 2 procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.
9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās
(1) Standartlīgumu slēdz uz 3, 6, 9 vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:
1)  transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto derīguma termiņu, bet ne ilgāku par vienu gadu;
2)  transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartes derīguma termiņu.
(2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no 15 dienām līdz vienam gadam.
(3) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums parakstīts pulksten 12.00 vai vēlāk, — nav ieskaitāma.
10.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa
(1) Apdrošināšanas līgums izbeidzas pirms termiņa –– ar pieteikumā norādīto laiku, bet ne agrāk kā ar pieteikuma iesniegšanas brīdi, ja transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa, pieteikumam pievieno līguma izbeigšanas pamatojumu –– pierādījumus, kas apstiprina vienu no šādiem nosacījumiem:
1) transportlīdzeklis ir atsavināts;
2) transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņu vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ un par to ir paziņots attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3)  apdrošināšanas polisē norādītajās ziņās ir kļūda;
4) tiek likvidēta juridiskā persona vai mainīts tās nosaukums.
(2) Ja transportlīdzeklis netiks izmantots ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa.
(3) Transportlīdzekļa īpašnieks pirms šā panta otrajā daļā noteiktā rakstveida pieteikuma iesniegšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz laiku pārtrauc transportlīdzekļa reģistrāciju attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.
(4) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam apdrošināšanas polisi un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzlīmi, ja tāda izsniegta. Uzlīmi var neiesniegt šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.
(5) Izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uz to iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu, kura atbilst:
1) atlikušajam laikposmam no līguma izbeigšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām un no kuras atskaitīti ne vairāk kā 5 procenti no apdrošināšanas prēmijas daļas par atlikušo periodu, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 1.punktā vai otrajā daļā minēto apstākļu dēļ un ja par attiecīgo līgumu nav pieteiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas;
2) atlikušajam laikposmam, skaitot no līguma izbeigšanas dienas, ja līgums tiek izbeigts šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minēto apstākļu dēļ.
(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte un apdrošināšanas polisē norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar transportlīdzekļa pārreģistrācijas vai tranzīta numura kartes izsniegšanas brīdi.
11.pants. Apdrošināšanas līguma spēkā esamība apdrošinātāja reorganizācijas  vai likvidācijas gadījumā
(1) Ja apdrošināšanas sabiedrība tiek reorganizēta un tai ir tiesību pārņēmējs, apdrošināšanas līgumi saglabā savu spēku līdz termiņa beigām.
(2) Likvidējot apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas līgumos noteiktās saistības izpilda likvidācijas komisija vai likvidators. Saistības, kuru izpildei likvidējamai apdrošināšanas sabiedrībai nepietiek līdzekļu, pārņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas saistību izpildi nodrošina no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk –– Garantijas fonds).
12.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmērs
(1) Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus.
(2) Apdrošināšanas prēmijas apmēram jābūt tādam, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai.
13.pants. Apdrošināšanas prēmijas samazināšana un palielināšana
(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmija transportlīdzekļa īpašniekam tiek palielināta vai samazināta atkarībā no iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaita un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaita, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.
(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas palielinājuma vai samazinājuma noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.
14.pants. Apdrošināšanas prēmijas samaksa
(1) Transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā un apmērā.
(2) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:
1) I un II grupas invalīdi;
2) III grupas invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās [to apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums (apdrošinot vieglo automobili)].
(3) Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 30 procentiem tiek samazināts, noslēdzot apdrošināšanas līgumu ar transportlīdzekļa īpašnieku –– lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta zemnieku saimniecība vai tās īpašnieks, lauksaimniecības statūtsabiedrība vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība. Samazinājums attiecināms uz traktortehniku un tās piekabēm, kam ir izsniegtas valsts reģistrācijas numura zīmes saskaņā ar LVS 83 1997 standartu.
(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda.
(5) Apdrošināšanas līgums nezaudē spēku, ja transportlīdzekļa īpašnieks līgumā noteiktajā termiņā nav veicis nepieciešamos maksājumus.
(6) Ja transportlīdzekļa īpašnieks apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājs ir tiesīgs celt prasību tiesā.
15.pants. Apdrošinātāja atbildības limits
(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:
1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai;
2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai –– līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita.
(2) Zaudējumus, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kuri pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
(1) Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi apdrošināšanas polisei vai vizuālajai informācijai (uzlīmei), kas apliecina šā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Apdrošināšanas polisi vai vizuālo informāciju (uzlīmi) uzrāda citām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām pēc to pieprasījuma. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.
(2) Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.
17.pants. Apdrošinātāja pienākumi
(1) Apdrošinātājs nedrīkst atteikties noslēgt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.
(2) Apdrošinātājs pieņem saskaņotos paziņojumus un rakstveida pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem.
(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.
(4) Apdrošinātājs nodrošina datu ievadi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
(5) Apdrošinātāja pienākums ir ieskaitīt maksājumus šādos Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontos:
1) Garantijas fondā;
2)  ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilakses pasākumu veikšanai;
3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.
(6) Apdrošinātājs kopā ar apdrošināšanas polisi pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma izsniedz līguma slēdzējam saskaņotā paziņojuma veidlapas un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi).
(7) Katrs apdrošinātājs arī pēc tam, kad ir izbeidzis dalību Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, pilda savas saistības un sedz administratīvos izdevumus, kas radušies laikā, kad tas bija Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrs.

 

 

III nodaļa. Zaudējumu novērtēšana un
apdrošināšanas atlīdzība
18.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.
19.pants. Personai nodarītie zaudējumi
(1) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas:
1) ārstēšanu;
2) pārejošu darbnespēju;
3) darbspēju zaudējumu;
4) nāvi.
(2) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar:
1) cietušās personas fizisku traumu;
2)  cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti;
3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;
4) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.
(3) Apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabinets.
20.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu
(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.
(2) Izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmes negadījumos cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju ārstēšanos ārvalstīs, atlīdzina, ja minētā ārstēšanās iepriekš rakstveidā saskaņota ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.
21.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju
(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku.
(2) Nesaņemtie ienākumi ir naudas summa, ko veido par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti.
(3) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina cietušās personas darba devējam cietušajai personai izmaksāto slimības naudu par cietušās personas pārejošas darbnespējas laiku, kuru apliecina darba nespējas lapa.
22.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu
(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu ir ienākumu starpība, ko nosaka, no šā likuma 21.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus.
(2) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju zaudējumu izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja vien nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju), kamēr saglabājas cietušās personas darbspēju zaudējums.
(3) Ja cietusī persona, kura ir augstākās izglītības iestādes pilna laika students, darbspēju zaudējuma dēļ nevar turpināt pilna laika studijas, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz starpību starp maksu par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē un maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē, ja maksa par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē ir lielāka par maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē.
(4) Ja cietušajai personai, kurai ir darbspēju zaudējums, ir iespējams vienreizējā kārtā apgūt jaunu profesiju, lai gūtu ienākumus no darba, kas ir savienojams ar tās pašreizējo veselības stāvokli, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz izdevumus par profesionālās izglītības apguvi, ja attiecīgās profesionālās izglītības pakāpe nav augstāka par to izglītības pakāpi, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Minētos izdevumus apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo personu.
23.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi
(1) Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi ir:
1) bērniem, arī adoptētajiem:
a) līdz pilngadības sasniegšanai,
b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam vai neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;
2) brāļiem, māsām un mazbērniem:
a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku,
b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;
3) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem vai vecvecākiem — līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;
4) citiem apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kura katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.
(3) Katrai šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība kopā ar izmaksāto valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nedrīkst būt mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.
(4) Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar cietušās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.
(5) Apbedīšanas izdevumus atlīdzina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja faktiskā apbedīšanas izdevumu summa ir lielāka, tiek atlīdzināti faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie saprātīgie izdevumi.
(6) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas nāvi izmaksā, ja cietušās personas nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka cietušās personas nāve cēloniski saistīta ar attiecīgo negadījumu.
24.pants. Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšana
(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus.
(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot pensiju un pabalstu izmaksu.
(3) Šajā pantā minēto valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.
25.pants. Mantai nodarītie zaudējumi
Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:
1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;
2) sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;
3) sakarā ar cita personai piederošā īpašuma, izņemot šā panta 1. un 2.punktā minēto īpašumu, bojājumu vai bojāeju;
4)  veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus;
5)  sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;
6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas;
7) sakarā ar kaitējumu videi.
26.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu
Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas nepieciešams, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.
27.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju
(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.
(2) Ja transportlīdzekļa īpašnieks piekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai pirms ceļu satiksmes negadījuma, kā arī atlīdzina izdevumus par izziņu, kas apliecina numurētā agregāta piederību, un izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu autokapsētā. Tiesības uz transportlīdzekļa atliekām iegūst apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
(3) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.
(4) Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.
28.pants. Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju
Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietai, kurš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izziņas izdarīšanu vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.
29.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu vai bojāeju
(1) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu ir izdevumi, kas nepieciešami, lai atjaunotu attiecīgā objekta stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.
(2) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma un izdevumi par bojā gājušā objekta atlieku novākšanu, kā arī inženiertīklu un komunikāciju sakārtošanu.
30.pants. Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi
Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi ir izdevumi par kaitējuma noteikšanu, ierobežošanu, samazināšanu, piesārņojuma savākšanu, neitralizāciju un iznīcināšanu vai pārstrādi, bojātās augsnes virskārtas noņemšanu, neitralizāciju vai iznīcināšanu un aizvietošanu ar jaunu augsnes kārtu.
31.pants. Zaudējumu atlīdzināšana
(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un pamatojoties uz Valsts policijas sastādītajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.
(2) Zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
(3) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība, zaudējumu atlīdzina tās pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Tomēr personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.
(4) Ja zaudējumu trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.
(5) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas vairākas personas, tādējādi nodarot savstarpējus zaudējumus, apdrošināšanas atlīdzību katram cietušajam izmaksā atbilstoši katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpei.
(6) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēra palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi.
(7) Ja ir zināmas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, bet to pretrunīgo liecību dēļ nav iespējams noteikt šo personu atbildības pakāpi, tad, zaudējumus atlīdzinot, pieņem, ka atbildības pakāpe ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir vienāda.
(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, kurš nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju, bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
(9) Ja cits apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājis, pirms apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, šis apdrošinātājs atlīdzina attiecīgajam citam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.
(10) Ja nodarītos zaudējumus saskaņā ar brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu ir atlīdzinājusi cita apdrošināšanas sabiedrība, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās un izmaksātās atlīdzības summu.
32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi
Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi pieder vienam īpašniekam un ir nodoti līzingā dažādām personām.
33.pants. Zaudējumi, kas nodarīti vairāku personu mantai
(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījušas vairākas personas un tām savstarpēji nodarīti zaudējumi sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, apdrošināšanas atlīdzība, ko katras ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atbilstoši attiecīgās personas atbildības pakāpei izmaksā cietušajam, nedrīkst pārsniegt katra apdrošinātāja atbildības limitu.
(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusī persona ir nodarījusi zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju vairākiem cietušajiem, apdrošināšanas atlīdzība, ko izmaksā cietušajiem, nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja atbildības limitu.
(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir nodarīti zaudējumi vairāku īpašnieku mantai un kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošinātāja atbildības limitu, zaudējumus atlīdzina apdrošinātāja atbildības limita apmērā proporcionāli katra cietušā zaudējumu apmēram.
34.pants. Ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
(1) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli, kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis vilcēja vai cita velkošā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.
(2) Ja zaudējumi nodarīti ar piekabi (puspiekabi), kas ceļu satiksmes negadījuma brīdī nav atradusies sakabē ar vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.
35.pants. Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti
Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs neatlīdzina:
1)  zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ;
2)  zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot šā likuma 19.pantā minētos personai nodarītos zaudējumus un 25.panta 4. un 5.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus. Ja ceļu satiksmes negadījumā cietušajā transportlīdzeklī vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi;
3)  zaudējumus, kuri nodarīti ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai, izņemot šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus;
4)  zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja minētie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;
5) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā;
6)  zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;
7) zaudējumus, kurus tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;
8) ceļu satiksmes negadījuma dēļ negūto peļņu;
9)  zaudējumus, kurus radījis akmens vai cits priekšmets, ko izkustinājis transportlīdzeklis vai tam pievienota ierīce;
10) apdrošināšanas sabiedrības izdevumus, kuri radušies sakarā ar veselības apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība zaudējumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu atlīdzina, izmantojot kompensācijas principu;
11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis komercpārvadāšanai.
36.pants. Apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtība
(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, kā arī veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus.
(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz aizpildīto saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda. Ja persona, kura ir aizpildījusi saskaņoto paziņojumu, nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tā nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz saskaņoto paziņojumu apdrošinātājam, ar kuru noslēgts transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tas nav iespējams, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.
(3) Ja kāds no ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem ceļu satiksmes negadījuma vietu patvaļīgi atstāj un neaizpilda saskaņoto paziņojumu, atsakās to aizpildīt vai abpusēji aizpildīt to nav iespējams, cita ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu nekavējoties paziņo Valsts policijai, un, ievērojot šā panta otrajā daļā minēto, iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par notikušo ceļu satiksmes negadījumu.
(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, vai ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) iesniedz rakstveida pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.
(5) Personām, kuru mantai vai transportlīdzeklim ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad to šajā likumā noteiktajā kārtībā apskatīs tā apdrošinātāja, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, eksperts vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja eksperts, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, vai arī līdz tam laikam, kad tiek saņemts atteikums veikt šā panta sestajā daļā minēto apskati.
(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, un par to tas piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu) rakstveidā informē transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nolēmis veikt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa apskati, tā veicama piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saņēmis šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto saskaņoto paziņojumu vai pieteikumu).
(7) Ja apdrošinātājs nav zināms, rakstveida pieteikumu iesniedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam vai jebkuram apdrošinātājam, kas, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kurš apdrošinātājs apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja apdrošinātājs, kurš saņēmis rakstveida pieteikumu, nav apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tas nekavējoties rakstveidā paziņo personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) nosaukumu un adresi. Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz rakstveida pieteikumu attiecīgajam apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.
37.pants. Mantai nodarīto zaudējumu novērtēšanas kārtība
(1) Zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad saņemts rakstveida pieteikums) veic trešās personas bojātās mantas apskati.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja norīkotais eksperts nav ieradies, trešajai personai ir tiesības izvēlēties ekspertu zaudējumu apmēra noteikšanai. Šādā gadījumā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs apstrīdēt trešās personas pierādījumus par nodarīto zaudējumu apmēru.
(3) Veikt transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi un novērtēt zaudējumus sakarā ar transportlīdzeklim nodarīto bojājumu Latvijas Republikā ir tiesīgs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēts eksperts.
(4) Ja ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā Latvijas Republikā un tā īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nevar uzturēties Latvijas Republikā trīs dienas pēc ceļu satiksmes negadījuma, eksperts ir tiesīgs izvērtēt attiecīgās ārvalsts kompetentas personas sagatavoto minētā transportlīdzekļa zaudējumu novērtēšanas dokumentāciju un, ja tā ir pamatota, aprēķināt attiecīgos zaudējumus.
(5) Ministru kabinets izdod transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes noteikumus un nosaka tehnisko ekspertu sertificēšanas kārtību.
38.pants. Apdrošināšanas atlīdzības pieprasīšanas kārtība
(1) Apdrošināšanas atlīdzību, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus, aprēķina apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda).
(2) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iesniedz iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegumam pievieno:
1) dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;
2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumentus par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu (ja tādi ir);
3) Valsts policijas izsniegtu izziņu vai apskates protokola norakstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmes negadījumu jāziņo Valsts policijai [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts policijas];
4)  Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas darbā gūtajiem ienākumiem pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētie zaudējumi [izziņu nepievieno, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir pilnvarojusi apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) saņemt izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta].
(3) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarīto zaudējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas gada laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
(4) Personai, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto veselības kaitējumu, tiesības celt prasību pret apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju izbeidzas, ja tās nav pieteiktas triju gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pēc tās personas lūguma, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iepazīstina to ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, kā arī ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietas dokumentiem.
39.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību
(1) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina ir noskaidrota (vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs) un nodarītie zaudējumi ir aprēķināmi, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un nosūta attiecīgu rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam.
(2) Ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījušās personas vaina nav noskaidrota vai ir apstrīdēta vai nodarītie zaudējumi nav pilnībā noteikti, triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosūta apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam attiecīgu rakstveida informāciju, kurā norādīts atlīdzības neizmaksāšanas pamatojums.
(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā termiņa (trīs mēneši no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas) nokavējumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus neizmaksātajai apdrošināšanas atlīdzībai vai tiesas noteiktajam zaudējumu apmēram maksā trešajai personai 0,1 procentu no neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par katru nokavējuma dienu.
(4) Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pārsūdzējis tiesībaizsardzības iestāžu vai tiesas nolēmumu, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais termiņš tiek pārtraukts līdz sūdzības izskatīšanai un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus, ja tiesa atzinusi pārsūdzību par pamatotu. Ja sūdzība tiek noraidīta, procenti aprēķināmi šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais termiņš tiek pārtraukts un apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minētos procentus arī tikmēr, kamēr tiek izmeklēta krimināllieta.
(5) Ja trešo personu neapmierina apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tai ir tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu. Pārbaudot trešās personas sūdzību pēc būtības, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu, kuram ir rekomendējošs raksturs.
(6) Trešā persona apdrošinātāja lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu var pārsūdzēt tiesā arī tad, ja tā neizmanto tiesības lūgt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju sniegt atzinumu par minēto lēmumu.
40.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība
(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs apdrošināšanas atlīdzību izmaksā piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais termiņš netiek ievērots apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vainas dēļ, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs papildus izmaksājamai apdrošināšanas atlīdzībai maksā 12 procentus gadā no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.
41.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība
(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:
1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:
a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,
b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,
c)  pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,
d) apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību;
2) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja:
a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,
b) transportlīdzekļa vadītājs apzināti nav ievērojis šajā likumā noteikto apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,
c) transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota,
d)  transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;
3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies tā vainas dēļ;
4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības;
5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē.
(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:
1) ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;
2)  transportlīdzekļa vadītāju, ja tas transportlīdzekli ieguvis ar prettiesiskām darbībām;
3)  apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;
4)  apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;
5)  Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);
6)  Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
7)  Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
8)  Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;
9) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikā dzīvojošai personai sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma.
(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.
42.pants. Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem
Ārvalstniekiem, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzina Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

 

 

IV nodaļa. Pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas jomā
43.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs
(1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā.
(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību regulē šis likums, bet tā tiesisko statusu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums.
(3) Ja apdrošinātājs tiek izslēgts vai izstājas no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pilda Latvijas Republikas Zaļās kartes biroja funkcijas.
(5) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atbilstoši savai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, veic tam noteiktos uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi.
44.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kompetence, tiesības un pienākumi
(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas stabilitāti un attīstību.
(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:
1) nodrošina Garantijas fonda darbību;
2) izmaksā no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos;
3)  atbilstoši savai kompetencei izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
4)  atbilstoši savai kompetencei izdod apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
5) attīsta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu, nodrošina tās iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā un datu operatīvu pieejamību Ministru kabineta noteikumos paredzētajā apjomā;
6) nodrošina šā likuma 50.pantā minētās informācijas sniegšanu;
7)  izstrādā un apstiprina transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanas metodiku, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
8) ceļ tiesā regresa prasības šajā likumā noteiktajos gadījumos;
9)  organizē starptautisko sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un slēdz attiecīgus līgumus;
10)  sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskajām, juridiskajām un medicīniskajām ekspertīzēm, tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu), kā arī attiecīgos pakalpojumus Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos;
11)  sniedz palīdzību Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām to tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
12) kārto prasības, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ir strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
13) kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:
a) triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušu apdrošināšanas gadījumu),
b) ārvalsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
14) kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:
a) zaudējumus nodarījis Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona,
b) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekli pēc Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikuša apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
15)  sniedz atzinumu trešajām personām par apdrošinātāja lēmumu attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
16)  apstiprina apdrošināšanas polišu veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;
17)  apstiprina saskaņotā paziņojuma veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;
18)  nodrošina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrus ar apdrošināšanas polišu un saskaņotā paziņojuma veidlapām;
19) sniedz bez maksas tā rīcībā esošo informāciju izziņas iestādēm, prokuratūrai un tiesai to lietvedībā esošo materiālu pārbaudei, izmeklēšanai un iztiesāšanai.
(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs:
1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no Valsts policijas izziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām –– darbam nepieciešamo informāciju;
2) pārstāvēt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai īpašnieku, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.
45.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas
Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas ir kopsapulce un valde.
46.pants. Kopsapulce
(1) Kopsapulce ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji.
(2) Kopsapulcei ir tiesības:
1)  lemt par pasākumiem pret jebkuru apdrošinātāju, kas nepilda Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra pienākumus;
2)  izdot visiem apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;
3)  pieņemt lēmumu par apdrošinātāja izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, ja atkārtoti netiek pildīti šā likuma 17.pantā minētie apdrošinātāja pienākumi;
4)  ieteikt finanšu ministram iecelšanai amatā un atbrīvošanai no amata apdrošinātāju pārstāvjus konsultatīvajā padomē;
5)  lemt par jebkuriem jautājumiem, ko iesniegusi valde vai konsultatīvā padome vai ierosinājis kāds apdrošinātājs;
6)  noteikt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un samaksas kārtību;
7)  ieteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apturēt vai atņemt attiecīgās tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
8) lemt par citiem jautājumiem, kas nodrošina šā likuma īstenošanu.
47.pants. Valde
Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un četri valdes locekļi.
48.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja finansēšana
(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību finansē apdrošinātāji kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.
(2) Apdrošinātāju maksājumiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja uzdevumu un mērķu īstenošanu.
(3) Šā panta otrajā daļā minētie apdrošinātāju maksājumi tiek ieskaitīti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā un izmantojami tikai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.
49.pants. Sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām un informācijas sniegšana valsts pārvaldes institūcijām par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu
(1) Finanšu ministrs ieceļ amatā un atbrīvo no amata konsultatīvajā padomē šādu institūciju un organizāciju pārstāvjus: pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas, vienpadsmit Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pilnvarotus apdrošinātājus, kas saņēmuši atļauju nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāju.
(2) Konsultatīvā padome:
1) izskata un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos saistībā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
2)  izskata valdes sagatavotos pārskatus par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.
(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Finanšu ministrijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apkopotu informāciju par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.
50.pants. Informācijas sniegšana trešajām personām
(1) Trešajai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:
1)  ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;
2)  ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas polises numuru;
3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījis ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis.
(2) Lai realizētu savas likumiskās rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju –– vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju trešā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.
51.pants. Garantijas fonds
(1) Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:
1)  transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;
2)  nenoskaidrots transportlīdzeklis (šajā gadījumā tiek ievēroti šā likuma 35.panta noteikumi);
3)  transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis un kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 31.panta astotajā daļā minētajā gadījumā;
4)  transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ;
5)  transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu;
6)  Latvijas Republikā reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot;
7) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);
8) transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā, ja Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
9) Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, ja apdrošināšanas gadījums ir noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī un tajā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma;
10) nenoskaidrots transportlīdzeklis Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona. Šajā gadījumā šā likuma 25.panta 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus no Garantijas fonda sedz tikai tad, ja to paredz tās Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvie akti, kurā noticis apdrošināšanas gadījums.
(2) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.
(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, kā arī šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu.
(4) Ārvalstniekam vai ārvalstu juridiskajai personai, kuras dzīvesvietas vai reģistrācijas valsts normatīvie akti ierobežo zaudējumu atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda vai atbilstošas institūcijas attiecīgajā ārvalstī, zaudējumi no Garantijas fonda tiek atlīdzināti, piemērojot šādus pašus ierobežojumus.
(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu.
(6) Garantijas fonda līdzekļus veido:
1) apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas;
2)  atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām;
3) apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas;
4)  Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;
5) ziedojumi un dāvinājumi.
(7) Garantijas fonda turētājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
(8) Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis.
(9) Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

 

 

V nodaļa. Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm
52.pants. Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts tehniskās uzraudzības  inspekcijas pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās  atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudes un kontroles jomā
(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija pirms transportlīdzekļa tehniskās apskates pārbauda attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.
(2) Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta.
53.pants. Valsts policijas tiesības un pienākumi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā
(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, kas apliecina attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību.
(2) Ja pārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, Valsts policijas darbinieks sastāda attiecīgu administratīvo protokolu, kā arī veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.
(3) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts policija iepazīstina apdrošinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ar tās rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un izsniedz izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī, ja nepieciešams, pret samaksu izsniedz par attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas.
54.pants. Sadarbība ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un ārstniecības iestādēm
(1) Pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par:
1) cietušajai personai izmaksātā slimības pabalsta apmēru;
2) cietušajai personai izmaksātās invaliditātes pensijas apmēru;
3) cietušās personas apgādājamiem izmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru;
4) cietušās personas apdrošināšanas iemaksu algu apmēru par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms ceļu satiksmes negadījuma.
(2) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas sedz izdevumus, lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzību ir tiesīgs:
1)  rakstveidā pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādes ziņas par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, kas saistīta ar konkrēto ceļu satiksmes negadījumu (ziņas, ko minētās personas ieguvušas par cietušā ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, ir konfidenciālas);
2) izmantot tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumus tikai ar procesa virzītāja rakstveida atļauju;
3) nosūtīt cietušo uz medicīnisko izmeklēšanu, kas saistīta ar konkrētajā ceļu satiksmes negadījumā nodarīto veselības kaitējumu.
55.pants. Valsts robežsardzes pienākumi un tiesības transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža
Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, vai tāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas, vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kurš apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību:
1)  transportlīdzekļa iebraukšana Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;
2) transportlīdzeklim izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.
56.pants. Valsts robežsardzes pienākumi un tiesības transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudē, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, kas vienlaikus ir Latvijas un citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robeža
(1) Ja pārbaudē konstatēts, ka Latvijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta, transportlīdzeklim iebraucot Latvijas Republikā vai izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.
(2) Valsts robežsardze vispārējās pārbaudes ietvaros izlases kārtā var veikt pārbaudes attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri parasti atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas.
(3) Ja tāda transportlīdzekļa, kas parasti atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas, vadītājs nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esamību:
1)  transportlīdzekļa iebraukšana Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas;
2) transportlīdzeklim izbraucot no Latvijas Republikas, Valsts robežsardze sastāda protokolu un veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. Transportlīdzekļa tālāka kustība ir pieļaujama tikai pēc tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.
57.pants. Ceļu satiksmes negadījumu profilakse
(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no saņemto apdrošināšanas prēmiju summas.
(2) Par naudas izlietojumu lemj Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, — Ceļu satiksmes drošības padome, ievērojot, ka ne mazāk par pusi no šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem izmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes.

 

 

VI nodaļa. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēma
58.pants. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas struktūra
(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu –– informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizētu kopumu (turpmāk –– informācijas sistēma).
(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati par transportlīdzekli un tā īpašnieku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām un gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī cita informācija, kas nepieciešama apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.
(3) Informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidus, kā arī datu apmaiņas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pienākumu sniegt minēto informāciju ietver līgumos, ko savstarpēji noslēdz šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas.
59.pants. Apdrošinātāja tiesības un pienākumi informācijas sistēmā
(1) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, saņemot šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājs nodrošina datu nodošanu informācijas sistēmai.
(2) Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājs no informācijas sistēmas saņem datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku, apdrošināšanas līgumu darbības laiku, veiktajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, gadījumiem, kad transportlīdzeklis vadīts alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī citus datus, kas nepieciešami apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tā palielināšanai vai samazināšanai.
(3) Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinātājs ir tiesīgs saņemt no informācijas sistēmas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku ceļu satiksmes negadījuma brīdī, kā arī par ceļu satiksmes negadījumu.
(4) Šajā pantā minēto datu apjomu un sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Saņemot fizisko personu datus, apdrošinātājs informē attiecīgās personas par to, ka:
1) iegūtie dati tiks izmantoti informācijas sistēmā apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai;
2) labojumus sniegtajos datos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis informācijas sistēmai;
3) ziņas par sniegto datu izmantošanu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 8.nr.; 2000, 3., 23.nr.).
2. Kompleksais līgums un grupas līgums, kas noslēgts pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz šajā līgumā norādītā termiņa beigām.
3. Apdrošinātājam Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda sedz izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz apdrošināšanas polises izdošanas brīdī spēkā bijušo apdrošinātāja atbildības limitu, ja apdrošināšanas polise izdota un stājusies spēkā pirms šā likuma stāšanās spēkā vai stāsies spēkā mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.
4. Šā likuma 19.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.
5. Šā likuma 24.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
6. Šā likuma 48.pants stājas spēkā ar dienu, kad Satiksmes biroja manta, saistības, kā arī saistību nodrošinājums tiek nodots Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.
7. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.179 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda nolikums”;
2) Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.180 “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums”;
3) Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumi Nr.252 “Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā”;
4) Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumi Nr.308 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas nāvi”;
5) Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi Nr.31 “Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”;
6) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.209 “Kārtība, kādā izmaksājama zaudējumu atlīdzība slimokasēm un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu ārstēšanu”.
8. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā uzkrātie līdzekļi tiek ieskaitīti Garantijas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 1.janvārim.
9. Līdz dienai, kad Satiksmes biroja manta, saistības, kā arī saistību nodrošinājums tiks nodots Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumi Nr.182 “Satiksmes biroja nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
10. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma pārņēmējs ar dienu, kad Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
11. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2004.gada 1.septembrim Finanšu ministrija atbilstoši šā likuma prasībām nodod Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam Satiksmes biroja mantu, saistības, kā arī saistību nodrošinājumu. Līdz Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma pārņemšanas dienai šajā likumā noteiktās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas pilda Satiksmes birojs.
12. Garantijas fonda līdzekļi līdz 2005.gada 31.decembrim glabājas Valsts kasē.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EEC un 2000/26/EC.
 
 
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
 
Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 7.aprīlī.
 
 
Valsts prezidente  V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 27.aprīlī

Likumi

Sīkdatnes

Šī tīmekļvietne izmanto sīkdatnes, kas nodrošina tīmekļa vietnes darbību (t. sk. pārvaldību, pieejamību) un citas Jūsu izvēlētas sīkdatnes. Uzzini vairāk Sīkdatņu izmantošanas politikā un Datu apstrādes politikā. Savu izvēli jebkurā laikā varēsi mainīt, aktivizējot saiti Sīkdatņu iestatījumi.