Ja Tev nav OCTA nebrauc! (2018)

Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, kas var rasties savlaicīgi neapdrošinot transportlīdzekli vai neveicot tā tehnisko apskati atbilstošā termiņā, aicinām izmantot Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un Ceļu satiksmes drošības direkcijas piedāvātos e-pakalpojumus.

Apmeklē LTAB lapu – pārbaudi OCTA polises statusu, apdrošināšanas gadījumu vēsturi, kā arī saņem atgādinājumus par OCTA derīguma termiņu

Izmanto e-CSDD pakalpojumus un uzzini informāciju par sava auto tehnisko apskati, kā arī vadītāja datus

Lejupielādē LTAB OCTA mobilo aplikāciju Android ierīcēm

Lejupielādē LTAB OCTA mobilo aplikāciju iOs ierīcēm

Lejupielādē CSDD mobilo aplikāciju Android ierīcēm

Lejupielādē CSDD mobilo aplikāciju iOs ierīcēm

LTAB: daļai autovadītāju joprojām vieglprātīga attieksme pret drošību uz ceļa

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) janvāra sākumā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā 30% autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu un samazina to tikai pirms fotoradariem. Tāpat secināts, ka autovadītāju zināšanas par fotoradaru funkcijām un piemērotajiem sodiem ir nepilnīgas.

LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka 34,4% autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,7% respondentu) un tehniskā apskate (21,6% respondentu).

2017.gadā par piedalīšanos ceļu satiksmē bez laicīgi veiktas auto tehniskās apskates fotoradari fiksējuši 6716 transportlīdzekļus, bet bez derīgas OCTA – 8428 spēkratus. Valsts policijas statistika par 2017.gadu liecina, ka 12 mēnešos policijas ekipāžas sastādījušas 6844 protokolus par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kam noteiktajā termiņā nav veikta tehniskā apskate, kā arī 8895 protokolus par transportlīdzekļa vadīšanu bez OCTA polises. Savukārt LTAB apkopotā informācija liecina, ka šobrīd kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir ap 1,5%.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai nokavē tehniskās apskates derīguma termiņus, laika posmā no 22.janvāra līdz 4.februārim LTAB, sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts policiju, īsteno sociālu kampaņu.

Kampaņas ietvaros tiek veikts plašs profilaktiskais darbs, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem. Tāpat, lai precīzāk izvērtētu to autovadītāju īpatsvaru, kas ceļu satiksmē piedalās bez derīgas OCTA vai tehniskās apskates, kampaņas laikā stacionārie fotoradari pastiprināti kontrolē OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus.

Uz Latvijas ceļiem janvāra sākumā darbu uzsākuši 3 jauni stacionārie fotoradari, kuri atrodas Lēdmanē, Sakstagalā un Ozolniekos. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbojas 63 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt – stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un pašvaldībām.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) statistika par pēdējiem pieciem gadiem liecina, ka visbiežāk ar neapdrošinātu transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījumus (turpmāk – CSNg) izraisa 26 – 35 gadus veci autovadītāji. Analizējot neapdrošināto transportlīdzekļu marku, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg, dominē VW markas auto, savukārt spēkratu vecuma kategorijā visbiežāk CSNg bez derīgas OCTA izraisa 21 gadu un vecāki transportlīdzekļi.

LTAB apkopojis neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg statistiku par 2012. – 2017*.gadu. Analizējot datus par autovadītājiem, kas visbiežāk izraisa CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli, dominē gados jauni autovadītāji – 475 CSNg (jeb 29%) izraisījuši 26 – 35 gadus, bet 439 negadījumus (27%) 18 – 25 gadus veci autovadītāji. Transportlīdzekļu vecuma kategorijā, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg bez derīgas OCTA, lielākā riska grupa ir 21 gadu un vecāki transportlīdzekļi, ar kuriem izraisīti 756 negadījumi (45%), kā arī 16 – 20 gadus veci auto, kuri bijuši vainīgi pie 495 CSNg (29%). Ar gados jauniem (līdz 5 gadi) spēkratiem bez derīgas OCTA izraisīti 25 CSNg, kas ir tikai 2% no kopējā neapdrošināto izraisīto negadījumu skaita. Savukārt neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg, dominē VW markas auto. Bez derīgas OCTA ar šādas markas spēkratiem izraisīti 282 negadījumi, tikmēr ar BMW- 225, bet Audi markas auto – 224 CSNg. Svarīgi atzīmēt, ka šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.

“Ja kopsakarībās analizējam minētos datus, tad varam secināt, ka vidējais statistiskais Latvijas autovadītājs, kas izraisa CSNg bez derīgas OCTA ir 36,9 gadus vecs vadītājs, kurš vada 19,4 gadus vecu VW markas spēkratu,” skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) apkopotā statistika liecina, ka 2016.gadā autovadītāji Vidzemē statistiski daudz biežāk kā citos Latvijas reģionos izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus (turpmāk – CSNg) ar neapdrošinātu transportlīdzekli. 2016.gadā Latvijā 1,28% no visiem CSNg izraisīti ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA, savukārt gadu iepriekš šādu negadījumu skaits bija 1,38%. Pēc LTAB aplēsēm kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 – 1,5%. “Ja vairākus iepriekšējos gadus visbiežāk CSNg bez OCTA izraisīja autovadītāji Latgalē, tad 2016.gadā neapzinīgākie autoīpašnieki bijuši Vidzemē, kur šādu negadījumu īpatsvars sasniedzis gandrīz 2%,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka jau daudzus gadus pēc kārtas viszemākais CSNg īpatsvars, ko izraisījuši autovadītāji bez OCTA, ir Rīgā (0,85%).

Salīdzinot Latvijas novadus, jau otro gadu pēc kārtas negatīvā nozīmē jāizceļ Ciblas novads, kur katrs ceturtais CSNg izraisīts ar neapdrošinātu auto (2015.gadā – katrs trešais). Liels neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto negadījumu īpatsvars bijis arī Mērsraga (25%), Jēkabpils (18,18%), kā arī Ērgļu, Baltinavas, Rugāju un Viesītes novados, kur katrs sestais CSNg izraisīts ar transportlīdzekli, kam nav bijusi OCTA.

“Ja CSNg ir izraisīts ar neapdrošinātu spēkratu, cietušajiem radītie zaudējumi tiks segti no Garantijas fonda, taču vēlāk zaudējumu summa regresa kārtībā tiks piedzīta no CSNg izraisītāja – neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka ceļu policijas ekipāžas vai radara fiksēts sods par neapdrošināta transportlīdzekļa vadīšanu ir līdz 120 EUR, kā arī 2 pārkāpumu uzskaites punkti.

CSDD apkopotie dati rāda, ka 2016. gadā tehnisko apskati ar pirmo reizi izgāja 59% automobiļu. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs otrais auto nav bijis tehniskajā kārtībā. Bojājumi ar vērtējumu “3”, ar kuru tiek aizliegta auto tālāka pārvietošanās, jo tas apdraud gan apkērtējo vidi un cilvēku veselību, gan satiksmes drošību, 2016.gadā visbiežāk konstatēti bremžu sistēmā (61%), balstiekārtā (8%) un riepām (8%).

Joprojām tehniskajā apskatē ik dienu tiek atklāti satiksmes drošībai pilnībā nepieņemami fakti, piemēram, vidēji 13 auto dienā pārstāj darboties bremžu sistēma (plīst bremžu caurulītes un šļūtenes). Papildus tam ik dienu tiek atklātas nozīmīgas degvielas un eļļas noplūdes. Katru otro dienu apskatēs konstatēti bojājumi balstiekārtā, kas nozīmē, ka viens vai vairāki no auto balstiekārtas elementiem ir saplīsuši vai uz izjukšanas robežas.

Bojājumi ar vērtējumu “2”, kad nav izieta tehniskā apskate, konstatēti automobiļu gaismas ierīču darbībā (21%), bremžu sistēmā (20%) un balstiekārtā (17%). Faktiski tehniskās apskates laikā atklātie bojājumi ir novērsuši potenciālus ceļu satiksmes negadījumus, iespējams, pat ar traģiskām sekām, tādējādi glābjot cilvēku dzīvības.

Ņemot vērā tehniskās apskates pieejamību un darbinieku profesionalitāti, arvien vairāk cilvēku uzticas šim CSDD pakalpojumam, jo uzlīme auto logā dod zināmu drošību par tā tehnisko stāvokli.

Kampaņa tiek finansēta no ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses konta līdzekļiem, kurus veido apdrošinātāju veiktās iemaksas no OCTA polisēm.