Starpbiroju līgumi
«Tipveida līgums starp birojiem» («Uniform Agreement between Bureaux»)
«Tipveida līgums starp birojiem» ir «Zaļās kartes» sistēmas veiksmīgas darbības pamatā. Tas nosaka galvenos kritērijus un pamatnoteikumus, kas regulē attiecības starp Birojiem. Lai kādas valsts «Zaļā karte» būtu spēkā kaut vienā no Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, attiecīgās valsts Nacionālajam birojam jānoslēdz Tipveida līgumi ar visiem EEZ «Zaļo karšu» birojiem. Parakstot divpusējo Tipveida līgumu, Biroji uzņemas savstarpējas saistības, taču vienīgi Biroju padomei Londonā ir ekskluzīvas tiesības interpretēt Tipveida līgumu un periodiski ieviest tajā labojumus.
Biroju padome, kas sastāv no visiem Birojiem, kopā ar Ceļu transporta galveno darba grupu ir atbildīga par «Zaļās kartes» sistēmas vadīšanu un darbību, tā garantē, ka dalībbiroji darbojas pilnīgā saskaņā ar Ženēvas rekomendācijām.
Tipveida līgumā ietverti noteikumi par «Zaļās kartes» izplatīšanu un spēkā esamību, kā arī noteikumi par prasības kārtošanu un apmaksu. Līgums nosaka Kārtotājbiroja (Biroja un/vai šī Biroja locekļa, kas atrodas valstī, kurā ir noticis ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg)) un Maksātājbiroja (Biroja un/vai šī Biroja locekļa, kurš ir izdevis «Zaļo karti» un ir atbildīgs par saistību pildīšanu pret Kārtotājbiroju) uzdevumus un pienākumus. Saskaņā ar Tipveida līgumu Kārtotājbirojs ir atbildīgs savā valstī par prasības kārtošanu un apmaksu saskaņā ar šī līguma noteikumiem un ar savas valsts nacionālo likumdošanu un atbildības limitiem. Tipveida līgums paredz noteiktus kritērijus, lai Kārtotājbirojs varētu pieteikt un saņemt regresu par prasības kārtošanu. «Tipveida līgums starp Birojiem» ir ļoti svarīgs «Zaļo karšu» sistēmas praktiskai un veiksmīgai darbībai. Tas nodrošina veiksmīgu prasību kārtošanu «Zaļās kartes» sistēmas dalībvalstīs.
«Līgums starp Birojiem par iebraukušo transportlīdzekļu vadītāju aizsardzību» («Agreement between Bureaux on the Protection of Visitors»)
Lai aizstāvētu ārvalstu transportlīdzekļu īpašnieku, tiesīgo lietotāju un vadītāju intereses, kas cietuši CSNg kādā no «Zaļās kartes» sistēmas valstīm, Biroju padome 1994.gada maijā pieņēma «Līgumu starp Birojiem par iebraukušo transportlīdzekļu vadītāju aizsardzību». Līgums ir paredzēts iebraucēju (izņemot neapdrošinātos vadītājus) aizsardzībai attiecībā uz personai nodarītajiem miesas bojājumiem vai materiālajiem zaudējumiem, ko viņi cieš valstī, kurā viņi ir iebraukuši un kas rodas no CSNg, ko izraisījis transportlīdzeklis, kas ir pakļauts OCTA apdrošināšanai.
Šis līgums paredz, ka «Zaļās kartes» birojam valstī, kas ir iebraucēja (kas cietis CSNg citā valstī) pastāvīgā dzīvesvieta, saņemot lūgumu par atbalstu, jādarbojas kā starpposmam starp iebraucēju un Biroju/OCTA apdrošinātāju valstī, kur noticis CSNg.
Birojam valstī, kas ir iebraucēja pastāvīgā dzīvesvieta, pēc attiecīgā iebraucēja lūguma, jāuzņemas atbildība sazināties ar Biroju valstī, kur noticis CSNg, ar nolūku palīdzēt, piemēram:
- Identificēt, kur tas iespējams, OCTA apdrošinātāju;
- Konstatēt attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju;
- Iegūt, kur tas iespējams, CSNg policijas ziņojumus vai citus attiecīgos dokumentus par konkrēto CSNg, kā arī veikt citus pasākumus, lai palīdzētu saņemt zaudējumu atlīdzību.
Bez tam «Līgums starp Birojiem par iebraukušo transportlīdzekļu vadītāju aizsardzību» paredz arī tiesības Birojam, kas nodrošina pakalpojumus, atgūt no Biroja, kas prasa šādus pakalpojumus, maksu par prasības kārtošanu un tās summas, kas īpaši samaksātas par ārzemju pakalpojumiem. Birojs, kas nodrošina apkalpošanu, var pieprasīt iebraucējam, kā priekšnosacījumu tā darbībai prasības kārtošanas avansa maksājumu un gaidāmos izdevumus ārzemju pakalpojumiem.
«Daudzpusējais garantijas līgums starp nacionālajiem apdrošinātāju birojiem» («Multilateral Guarantee Agreement between National Insurers’ Bureaux»)
Pirmais «Daudzpusējais garantijas līgums starp Nacionālajiem apdrošinātāju birojiem» tika parakstīts 1991.gada 15.martā. To parakstīja 19 «Zaļās kartes» sistēmas dalībvalstu biroji. Pilnībā līgums stājās spēkā pēc 1991.gada 1.jūnija. Šobrīd daudzpusējo garantijas līgumu ir parakstījuši 23 «Zaļās kartes» sistēmas dalībvalstu biroji: Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Lielbritānija.
Līgums attiecas tikai uz tiem «Zaļās kartes» birojiem, kas ir parakstījuši daudzpusējo garantijas līgumu. Līguma nosacījumi paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki, tiesīgie lietotāji un vadītāji, kas piedalās ceļu satiksmē teritorijā, kurā darbojas daudzpusējais garantijas līgums, tiek uzskatīti par apdrošinātiem, vai viņi ir vai nav spēkā esošas apdrošināšanas polises īpašnieki.
Daudzpusējā garantijas līguma teksts ir saskaņots ar «Tipveida līguma starp birojiem» tekstu. Līgums nosaka Kārtotājbiroja (Biroja un/vai šī Biroja locekļa, kas atrodas valstī, kurā ir noticis CSNg) un Maksātājbiroja (Biroja un/vai šī Biroja locekļa, kurš ir atbildīgs par saistību pildīšanu pret Kārtotājbiroju) uzdevumus un pienākumus. Saskaņā ar daudzpusējo garantijas līgumu Kārtotājbirojs ir atbildīgs savā valstī par prasības kārtošanu un apmaksu saskaņā ar šī līguma noteikumiem un ar savas valsts nacionālo likumdošanu un atbildības limitiem.