1949.gada janvārī tika organizēta viena no pirmajām Eiropas apdrošināšanas organizāciju konferencēm ar mērķi nākotnē izveidot Starptautisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmu («Zaļās kartes» sistēmu). Šajā konferencē tika izteikta nepieciešamība izveidot pastāvīgu komiteju, kura pārstāvētu visus nacionālos birojus, kas ir «Zaļās kartes» sistēmā. Saskaņā ar iepriekšminēto tika izveidota Biroju padome. Biroju padomes pirmā oficiālā plenārsēde notika 1951.gada novembrī. Tajā laikā Biroju padomi pārstāvēja: Beļģija, Čehoslovākija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Šveice, kā arī Zviedrija. Biroju padomes sēdes laikā Nacionālie biroji vienojās par konceptuāli svarīgiem jautājumiem «Zaļās kartes» sistēmas ieviešanā un 1953.gada 1.janvārī «Zaļās kartes» sistēma tika ieviesta pilnībā.