Publ.: Vēstnesis 18.07.1997
Grozījumi: MK 29.12.98. not. nr.498 (L.V., 5.janv., nr.1; Ziņotājs, 1999, nr.2)

 

 

 

 
 
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
 
Noteikumi nr. 252
15.07.1997
Rīgā

 

 
 
Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā
 

(prot. nr. 40  23.§)
Izdoti saskaņā ar
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma
32.pantu
 
I. Vispārīgie jautājumi
II. Tehniskās ekspertīzes dokumentācija
III. Apskates veikšanas kārtība
IV. Zaudējumu novērtēšana
 
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama autotransporta tehniskā ekspertīze sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. autotransports – automobiļi (vieglie, kravas automobiļi un autobusi) un uz to bāzes būvētie transportlīdzekļi;
2.2. apskate – autotransporta iepriekšējo un ceļu satiksmes negadījumā radušos bojājumu noteikšana, remonta iespēju noteikšana, slēpto bojājumu noteikšana un autotransporta papildaprīkojuma konstatēšana;
2.3. autotransporta iepriekšējie bojājumi – bojājumi, kas autotransportam bijuši pirms ceļu satiksmes negadījuma;
2.4. slēptie bojājumi – bojājumi, kas nosakāmi tikai pēc nepieciešamajiem attiecīgā autotransporta izjaukšanas darbiem;
2.5. eksperts – persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu Satiksmes birojā sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanai;
2.6. tehniskā ekspertīze – apskate, transportlīdzekļa bojājumu un zaudējumu novērtēšana, remonta izdevumu un zaudējumu aprēķins, kā arī atbilstošo dokumentu noformēšana.
 
II. Tehniskās ekspertīzes dokumentācija
3. Veicot tehnisko ekspertīzi, eksperts sagatavo šādus dokumentus:
3.1. apskates protokolu;
3.2. autotransporta remonta izdevumu aprēķinu vai eksperta atzinumu;
3.3. tehniskās ekspertīzes aktu vai kontrollapu (atkarībā no izmantojamām datorprogrammām);
3.4. fotogrāfijas un to negatīvus.
3.1 Ja ārvalstī reģistrēts transportlīdzeklis bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā Latvijā un tā īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nevar uzturēties Latvijā trīs darbdienas pēc ceļu satiksmes negadījuma, eksperts ir tiesīgs aprēķināt remonta izdevumus arī pēc ārvalsts kompetentas personas sagatavotas minētā transportlīdzekļa zaudējumu novērtēšanas dokumentācijas. <*> – 1998.gada 29.decembra MK noteikumu nr.498 redakcijā, kas stājas spēkā no 06.01.99
 
 
III. Apskates veikšanas kārtība
4. Apskates rezultātus eksperts ieraksta apskates protokolā.
5. Apskates protokolā norādāmas šādas ziņas:
5.1. protokola numurs;
5.2. apskates datums un vieta;
5.3. iesnieguma uz tehnisko ekspertīzi numurs;
5.4. ziņas par ekspertu: vārds, uzvārds, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskā eksperta sertifikāta numurs un derīguma termiņš;
5.5. autotransporta marka, modelis, tips, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs un citi autotransporta identifikācijai nepieciešamie dati;
5.6. autotransporta nobraukums (km);
5.7. autotransporta īpašnieks;
5.8. informācija par autotransporta komplektāciju un papildaprīkojumu;
5.9. konstatētie iepriekšējie bojājumi, kuri autotransportam bijuši pirms ceļu satiksmes negadījuma;
5.10. konstatēto ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos bojājumu uzskaitījums un nepieciešamais remonta veids;
5.11. slēpto bojājumu iespējamība;
5.12. piezīmes.
6. Apskates protokolu paraksta:
6.1. eksperts;
6.2. ieinteresētās personas (personas, kas iesaistītas ceļu satiksmes negadījumā, ja tās piedalās apskatē).
7. Eksperts likumā paredzētajā kārtībā ir personiski atbildīgs par tehniskās ekspertīzes pareizumu, pamatotību un sniegto atzinumu.
8. Personas, kas paraksta protokolu, var protokolā izdarīt piezīmes (īpaši paredzētā vietā).
9. Apskates laikā eksperts nodrošina attiecīgā autotransporta fotografēšanu. Fotogrāfijām jāatbilst šādām prasībām:
9.1. fotogrāfijām jābūt krāsainām;
9.2. fotogrāfiju skaitam un kvalitātei jānodrošina apskates protokolā norādīto ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos bojājumu nepārprotama konstatācija;
9.3. vismaz vienā no fotogrāfijām jābūt autotransporta kopskatam ar skaidri salasāmu valsts reģistrācijas numura zīmi un labi saskatāmiem galvenajiem bojājumiem.
 
IV. Zaudējumu novērtēšana
10. Zaudējumi aprēķināmi, ņemot vērā remonta iespējas autotransporta atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.
11. Zaudējumu aprēķins veicams, izmantojot Satiksmes biroja padomē apstiprināto transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku un datorprogrammas. Ja autotransporta bojājumu novērtēšanai datorprogrammas nav izmantojamas, eksperts lieto nedatorizētās aprēķinu metodes un Satiksmes biroja padomē apstiprināto transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku.
12. Zaudējumu novērtēšanā izmantojamajiem autotransporta identifikācijas datiem jāatbilst apskates protokolā minētajiem datiem.
13. Iepriekšējo bojājumu remonts zaudējumu aprēķinā nav iekļaujams.
14. Lai zaudējumu aprēķinā noteiktu autotransporta vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, izmanto vienu no šādām metodēm:
14.1. autotransporta vērtību nosaka pēc Satiksmes biroja padomē apstiprinātā autotransporta vērtību kataloga;
14.2. autotransporta vērtību nosaka ar Satiksmes biroja padomē apstiprināto tirgus pētījumu metodi vai citu autotransporta vērtības noteikšanas metodi (ja nav izmantojama šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētā metode).
15. Lietojot šo noteikumu 11.punktā minētās autotransporta bojājumu novērtēšanas nedatorizētās metodes, eksperts uzskaita autotransporta maināmās vai remontējamās detaļas, to remonta veidu un sastāda remonta izdevumu aprēķinu, ievērojot autotransporta izgatavotāja paredzēto remonta tehnoloģiju un citas šo noteikumu prasības.
16. Ja nav iespējams pietiekami precīzi noteikt autotransporta bojājumu apjomu, pēc nepieciešamajiem attiecīgā autotransporta izjaukšanas darbiem tiek veikta papildu apskate un sastādīts papildu remonta izdevumu aprēķins.
17. Ja remonta izdevumu aprēķinā autotransporta bojājumu remonta izdevumi vismaz par 10 % pārsniedz autotransporta vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma un eksperts sniedz atzinumu par remonta nepamatotību, turpmākais remonta izdevumu aprēķins nav nepieciešams.
18. Autotransporta īpašnieks var izvēlēties remontuzņēmumu, kas remontēs ceļu satiksmes negadījumā bojāto autotransportu.
19. Ja faktiskie remonta izdevumi pārsniedz eksperta aprēķinātos remonta izdevumus, tehniskās ekspertīzes pasūtītājam jāpārbauda veiktā remonta pamatotība.
20. Autotransporta bojāejas gadījumā apskatē nosakāma arī autotransporta atlieku tirgus vērtība pēc ceļu satiksmes negadījuma.
21. Remonta izdevumu aprēķina oriģinālu kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu vai kontrollapu un fotogrāfijām eksperts nodod tehniskās ekspertīzes pasūtītājam.
 
Ministru prezidenta vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
    Ministru prezidenta biedrs                     A.Gorbunovs
Finansu ministra vietā –
    zemkopības ministrs                             R.Dilba