APSTIPRINĀTS
Biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”
biedru sapulces 2005. gada 8.aprīļa sēdē, prot. Nr. 7

 

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja

„Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodika”

 

Izdota saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 44. panta otrās daļas 7. punktu un
biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”
statūtu 4.10.17. apakšpunktu

   
 
Grozījumi: Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja nolikums
„Grozījumi Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodikā”
(apstiprināti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja
2006. gada 26.jūnija sēdē, prot. Nr. 3;
spēkā no 2006.gada 10.jūlija)
 
I. Vispārīgie jautājumi
II. Zaudējumu aprēķinam nepieciešamie dati
III. Datorizētās zaudējumu aprēķina metodes
IV. Nedatorizētās zaudējumu aprēķina metodes
V. Transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma noteikšana
VI. Transportlīdzekļa atlieku tirgus vērtības noteikšana
VII. Tehnisko ekspertīžu izmantošana zaudējumu regulēšanā
VIII. Noslēguma jautājumi
1.pielikums
2.pielikums
3.pielikums
4.pielikums
5.pielikums
8.pielikums
9.pielikums
10.pielikums
11.pielikums
12.pielikums
13.pielikums
14.pielikums
15.pielikums
16.pielikums
17.pielikums
18.pielikums
 
I. Vispārīgie jautājumi
1. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja „Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodika” (turpmāk – metodika) nosaka transportlīdzekļu (vieglo, kravas automobiļu, piekabju, autobusu, motociklu, trolejbusu un tramvaju) zaudējumu aprēķina un transportlīdzekļu vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma noteikšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā, kā arī tehnisko ekspertīžu izmantošanu zaudējumu regulēšanā.
2. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskie eksperti (turpmāk – eksperti) veic tehniskās ekspertīzes saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, izmantojot šo metodiku. Lai novērtētu zaudējumus, kas radušies sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, obligāti jāveic tehniskā ekspertīze.
3. Šo metodiku izmanto:
3.1. eksperti:
3.1.1. veicot ceļu satiksmes negadījumā bojāta transportlīdzekļa zaudējumu aprēķinu;
3.1.2. nosakot transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma;
3.1.3. sniedzot atzinumu par transportlīdzekļa remonta tehnisko neiespējamību vai ekonomisko nepamatotību;
3.1.4. nosakot ceļu satiksmes negadījumā bojā gājuša transportlīdzekļa atlieku vērtību;
3.2. apdrošinātāji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju Birojs (turpmāk – Birojs), izmantojot tehniskās ekspertīzes zaudējumu regulēšanā.
 
 
II. Zaudējumu aprēķinam nepieciešamie dati
4. Zaudējumu aprēķinam ir nepieciešami šādi dati:
4.1. transportlīdzekļa ekspluatācijas ilgums gados, ko nosaka, skaitot no transportlīdzekļa izlaiduma gada vai, izņēmuma gadījumos, no izlaiduma mēneša, ja to var dokumentāli apstiprināt;
4.2. transportlīdzekļa nobraukums (km) no ekspluatācijas sākuma, ko nosaka, nolasot no tehniskā kārtībā esoša spidometra (ja nav iespējams iegūt ticamus datus par transportlīdzekļa faktisko nobraukumu, jāizmanto normatīvais nobraukums atbilstoši transportlīdzekļa ekspluatācijas ilgumam saskaņā ar metodikas 1. un 2. pielikumu);
4.3. ekspluatācijas nolietojums (%), kuru  nosaka:
4.3.1. vieglajiem automobiļiem atbilstoši ekspluatācijas ilgumam saskaņā ar metodikas 1. pielikumu;
4.3.2. kravas automobiļiem, piekabēm, autobusiem un motocikliem atbilstoši ekspluatācijas ilgumam saskaņā ar metodikas 2. pielikumu;
4.3.3.  atsevišķi šādos gadījumos:
4.3.3.1. transportlīdzekļu riepām atbilstoši nodilumam saskaņā ar metodikas 9. pielikumu;
4.3.3.2. transportlīdzekļu tentiem saskaņā ar metodikas 10. pielikumu;
4.3.3.3.  transportlīdzekļu audioiekārtai saskaņā ar metodikas 11. pielikumu;
4.3.3.4. akumulatoru baterijām atkarībā no ekspluatācijas ilguma un izgatavotāja noteiktā kalpošanas laika;
4.3.3.5. gāzu izplūdes sistēmas elementiem atkarībā no korozijas pakāpes;
4.3.3.6. jaunām rezerves daļām, kuras mainītas transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un kurām izgatavotājs vai remontuzņēmums ir paredzējis garantiju, un ja transportlīdzekļa īpašnieks uzrāda rezerves daļu iegādes vai remonta izdevumus apliecinošus maksājumu dokumentus, nolietojumu nepielieto;
4.3.4. ja metodikas 4.3.3. apakšpunktā minētajos gadījumos nav iespējams noteikt individuālo nolietojumu, tad piemēro transportlīdzeklim noteikto ekspluatācijas nolietojumu atbilstoši metodikas 4.3.1. vai 4.3.2. apakšpunktam;
4.4. ekspluatācijas nolietojuma koeficients (ekspluatācijas nolietojums izteikts decimāldaļās).
5. Ekspluatācijas nolietojumu (%) samazina, atskaitot samazinājumu (%) saskaņā ar metodikas 3. un 4. pielikumu, ja transportlīdzekļa nobraukums no ekspluatācijas sākuma mazāks par normatīvo nobraukumu.
6. Ekspluatācijas nolietojumu (%) palielina, pieskaitot:
6.1. palielinājumu (%) saskaņā ar metodikas 3. un 4. pielikumu, ja transportlīdzekļa nobraukums ekspluatācijas laikā lielāks par normatīvo nobraukumu;
6.2. palielinājumu 0,5% gadā par katru ekspluatācijas gadu apvidus automobiļiem, speciālajiem automobiļiem, taksometriem un maršruta  autobusiem;
6.3. palielinājumu līdz 10%, ja transportlīdzeklim ir virsbūves krāsojuma defekti, mehānisko bojājumu vai caurejošas korozijas pēdas;
6.4. palielinājumu līdz 25%, ja eksperts sniedz argumentētu pamatojumu transportlīdzekļa faktiskā tehniskā stāvokļa neatbilstībai ekspluatācijas ilgumam un nobraukuma rādītājiem.
7. Ekspluatācijas nolietojumu transportlīdzeklim nenosaka lielāku par 80%, ja transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un tam ir valsts tehniskā apskate ar derīgu termiņu. Ja nav izpildīta viena no šīm prasībām, eksperts ir tiesīgs noteikt arī lielāku ekspluatācijas nolietojumu.
8. Veicot ekspluatācijas nolietojuma korekciju, koriģē arī attiecīgo ekspluatācijas nolietojuma koeficientu.
 
 
III. Datorizētās zaudējumu aprēķina metodes
9. Izmantojot datorprogrammu AUDATEX, ekspertam jāievēro visas datorprogrammas lietotāja instrukcijas. Datorprogrammu AUDATEX neizmanto Neatkarīgo valstu savienībā ražoto automobiļu zaudējumu aprēķinam.
10. Zaudējumu aprēķinam, izmantojot datorprogrammu AUDATEX, rezerves daļu cenas noteikšanai izmanto korekcijas koeficientu K, ko nosaka pēc formulas:
 

K = (1 – Ka (1 – Ke)) 100%

kur:

 
K – rezerves daļu cenas palielinājums vai samazinājums (%);

 
 
Ka – adaptācijas koeficients, kuru nosaka saskaņā ar metodikas 5. pielikumu un kuru izmanto rezerves daļu cenas noteikšanai, zaudējumu aprēķinam izmantojot vācu izdevuma EUROTAX katalogu KALKULATION vai vācu datorprogrammu AUDATEX;

 
 
Ke – ekspluatācijas nolietojuma koeficients, kuru nosaka saskaņā ar metodikas 1. un 2. pielikumu un kuru koriģē atbilstoši  metodikas II nodaļas norādījumiem.

 
 
11. Rezerves daļas cena pēc samazināšanas zaudējumu aprēķinā nedrīkst būt mazāka par attiecīga nolietojuma tehniskajām prasībām atbilstošas un turpmākai ekspluatācijai derīgas lietotas rezerves daļas tirgus cenu. Datorprogrammā AUDATEX rezerves daļu cenu koriģē, izmantojot attiecīgo papildu kodu 22 vai 23.
12. Atsevišķi aprēķina rezerves daļu cenu un to ievada datorprogrammā AUDATEX sadaļā „Zonu izvēle”, izmantojot ekrāna izvēlni MUà  EM”:
12.1. metodikas 4.3.3. apakšpunktā minētajos gadījumos;
12.2. rezerves daļām, kuras nav pieejamas lietotu rezerves daļu tirgū un remonts iespējams, izmantojot  tikai oriģinālas vai jaunas rezerves daļas, zaudējumu aprēķinā izmanto oriģinālu vai jaunu detaļu cenu, nesamazinot to atbilstoši ekspluatācijas ilgumam, ar nosacījumu, ka transportlīdzekli remontē remontuzņēmumā, un apdrošinātājs vai Birojs atlīdzību pārskaita šim remontuzņēmumam.
13. Zaudējumu aprēķinā transportlīdzekļiem, kuru  ekspluatācijas laiks ir seši gadi un ilgāks, var izmantot attiecīga nolietojuma tehniskajām prasībām atbilstošu un ekspluatācijai derīgu lietotu rezerves daļu tirgus cenu, nesamazinot to atbilstoši ekspluatācijas ilgumam. To cenu datorprogrammā AUDATEX ievada sadaļā „Zonu izvēle”, izmantojot ekrāna izvēlni MUà  EM”. Minētajā gadījumā ievēro šādus nosacījumus:
13.1. šādu rezerves daļu tirgus cenu zaudējumu aprēķinā var iekļaut tikai tādā gadījumā,  ja attiecīgās rezerves daļas ir iespējams iegādāties lietotu rezerves daļu tirgū;
13.2. zaudējuma aprēķinā vienas transportlīdzekļa  markas lietotu rezerves daļu cenu noteikšanai neizmanto citas transportlīdzekļa  markas lietotu rezerves daļu tirgus cenu, izņemot gadījumus, ja rezerves daļas ir identiskas;
13.3. zaudējumu aprēķinā, iekļaujot metodikas 13. punktā minēto rezerves daļu tirgus cenu, jānorāda to iespējamā iegādes vieta.
14. Remontdarbiem nepieciešamo normstundu izcenojumu nosaka saskaņā ar metodikas 6. un 7. pielikumu.  Normstundu izcenojumus datorprogrammā AUDATEX ievada, izmantojot sadaļu “Normstundu izcenojumi”.
 
 
IV. Nedatorizētās zaudējumu aprēķina metodes
15. Ja zaudējumu aprēķinam neizmanto datorprogrammas, tad izdevumus par transportlīdzekļa remontu nosaka:
15.1. izmantojot šādu formulu:
  

Rizd = RD + Nst*Nizc + Mizd   (Ls),

                           
kur:
Rizd – remonta izdevumi (Ls);
RD – rezerves daļu cena (Ls) atbilstoši ekspluatācijas ilgumam;
Nst – remontdarbu normstundu skaits (stundas);
Nizc  – normstundas izcenojums (Ls);
Mizd – materiālu izmaksas (Ls);
 

RD =RDmc* (1 – Ke)  (Ls),
 
kur:
RDmc – rezerves daļu, ko paredz izgatavotājs, mazumtirdzniecības cena, (Ls);
Ke – ekspluatācijas nolietojuma koeficients, kuru nosaka saskaņā ar metodikas 1. un 2. pielikumu un kuru koriģē atbilstoši  metodikas II nodaļas norādījumiem .
 
15.2. izmantojot vācu izdevuma EUROTAX katalogu KALKULATION un katalogu LACKIERUNG, izmantojot šādu formulu:
 

Rizd = RDkat* Ka* (1- Ke) + Nst* Nizc + Mizd   (Ls),
                    
kur:
RDkat – katalogā ievietotā rezerves daļu cena (Ls);
Ka – adaptācijas koeficients, kuru nosaka saskaņā ar metodikas 5. pielikumu un kuru izmanto rezerves daļu cenas noteikšanai, zaudējumu aprēķinam izmantojot vācu izdevuma EUROTAX katalogu KALKULATION vai vācu datorprogrammu AUDATEX.
 
15.3. rezerves daļas cena pēc samazināšanas zaudējumu aprēķinā nedrīkst būt mazāka par attiecīga nolietojuma tehniskajām prasībām atbilstošas un turpmākai ekspluatācijai derīgas lietotas rezerves daļas tirgus cenu;
15.4. rezerves daļām, kuras nav pieejamas lietotu rezerves daļu tirgū un remonts iespējams, izmantojot  tikai oriģinālas vai jaunas rezerves daļas, zaudējumu aprēķinā izmanto oriģinālu vai jaunu detaļu cenu, nesamazinot to atbilstoši ekspluatācijas ilgumam, ar nosacījumu, ka transportlīdzekli remontē remontuzņēmumā, un apdrošinātājs vai Birojs atlīdzību pārskaita šim remontuzņēmumam.
16. Zaudējumu aprēķinā transportlīdzekļiem, kuru  ekspluatācijas laiks ir seši gadi un ilgāks, var izmantot attiecīga nolietojuma tehniskajām prasībām atbilstošu un ekspluatācijai derīgu lietotu rezerves daļu tirgus cenu, nesamazinot to atbilstoši ekspluatācijas ilgumam. Minētajā gadījumā ievēro šādus nosacījumus:
16.1. šādu rezerves daļu tirgus cenu zaudējumu aprēķinā var iekļaut tikai tādā gadījumā, ja attiecīgās rezerves daļas ir iespējams iegādāties lietotu rezerves daļu tirgū;
16.2. zaudējuma aprēķinā vienas transportlīdzekļa  markas lietotu rezerves daļu cenas noteikšanai neizmanto citas transportlīdzekļa  markas lietotu rezerves daļu tirgus cenu, izņemot gadījumus, ja rezerves daļas ir identiskas;
16.3. zaudējumu aprēķinā, iekļaujot metodikas 16. punktā minēto rezerves daļu tirgus cenu, jānorāda to iespējamā iegādes vieta.
17. Remontdarbu un krāsošanas darbu normstundas izcenojumu vieglajiem automobiļiem, kravas  automobiļiem, piekabēm, autobusiem un motocikliem nosaka katrai transportlīdzekļa markai atsevišķi atbilstoši to ekspluatācijas ilgumam saskaņā ar metodikas 6. un 7. pielikumu.
18. Remontdarbiem nepieciešamo normstundu skaitu nosaka saskaņā ar  izgatavotāja tehniskajiem noteikumiem vai vācu izdevuma EUROTAX katalogu KALKULATION un katalogu LACKIERUNG. Ja izgatavotāja tehniskie noteikumi nav pieejami, normstundu skaitu nosaka atbilstoši nepieciešamajam laika patēriņam, veicot remontdarbus saskaņā ar attiecīgu tehnoloģiju.
19. Transportlīdzekļa remontam nepieciešamo materiālu izmaksas nosaka saskaņā ar izgatavotāja tehniskajiem noteikumiem vai vācu izdevuma EUROTAX katalogu KALKULATION un katalogu LACKIERUNG. Ja transportlīdzekļa izgatavotāja tehniskie noteikumi nav pieejami, transportlīdzekļa remontam nepieciešamo materiālu izmaksas nosaka atbilstoši nepieciešamajam materiālu daudzumam, veicot remontdarbus saskaņā ar attiecīgo tehnoloģiju.
20. Tramvajiem un trolejbusiem rezerves daļu cenu, normstundu skaitu un darba apmaksu nosaka saskaņā ar attiecīgo tramvaju vai trolejbusu remontdarbnīcu pielietotajiem izcenojumiem.
21. Zaudējumu aprēķinā norāda:
21.1. kopējo zaudējumu aprēķina summu, un zaudējumu aprēķina summu bez pievienotās vērtības nodokļa;
21.2. rezerves daļu iespējamo iegādes vietu, ja izmanto attiecīga  nolietojuma tehniskajām prasībām atbilstošu un ekspluatācijai derīgu lietotu rezerves daļu tirgus cenu;
21.3. nepieciešamo normstundu skaitu un materiālu izmaksas, paredzot transportlīdzekļa virsbūves remontu:
21.3.1. virsbūves pretkorozijas apstrādei saskaņā ar metodikas 18. pielikumu;
21.3.2. palīgdarbiem un papilddarbiem saskaņā ar metodikas 18. pielikumu;
21.3.3. metāla un plastmasas detaļu sagatavošanai krāsošanai;
21.4. sīkdetaļu izmaksas, ko nosaka kā 2% no kopējo rezerves daļu izmaksu summas, ja nav zināma konkrēto sīkdetaļu izmaksu summa;
21.5. jebkuri eksperta noteiktie, aprēķinātie vai pieņemtie korekciju lielumi.
 
 
V. Transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma noteikšana.
22. Transportlīdzekļa vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma ir  konkrēta transportlīdzekļa tirgus vērtība, aprēķināta naudas izteiksmē. Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma aprēķina konkrētam transportlīdzeklim, ievērojot tirgu ietekmējošos faktorus un transportlīdzekļa vērtību palielinošos un pazeminošos faktorus.
23. Transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma noteikšanai iespējams izmantot šādas metodes:
23.1. Birojā apstiprinātu transportlīdzekļu vērtību katalogu (turpmāk – vērtību katalogs);
23.2. tirgus pētījumu metodi, ja nav iespējams izmantot metodikas 23.1. apakšpunktā minēto metodi;
23.3. ja ir zināma ceļu satiksmes negadījumā cietušā transportlīdzekļa iegādes vērtība, nosaka tās samazinājumu ceļu satiksmes negadījuma brīdī, ja nav iespējams izmantot metodikas 23.1. un 23.2. apakšpunktā minētās metodes;
23.4. nosaka transportlīdzekļa aizvietošanas vērtību, ja nav iespējams izmantot metodikas 23.1., 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētās metodes.
24. Vērtību katalogu izmanto, lai noteiktu Latvijā reģistrēta lietota, tehniski droša un lietošanas kārtībā esoša transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma. Eksperts, konstatējot novirzes no šīm pamatprasībām,  veic transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma korekciju. Ja pirms ceļu satiksmes negadījuma transportlīdzeklim ir bijuši bojājumi, ko ar pazeminošo korekciju lielumiem nav iespējams ievērtēt, to novēršanai paredzamie izdevumi atskaitāmi no noteiktās transportlīdzekļa vērtības pirms ceļu satiksmes negadījuma.
25. Izmantojot vērtību katalogu, transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma koriģē atbilstoši transportlīdzekļa faktiskajam nobraukumam un vērtību ietekmējošiem faktoriem. Zaudējumu aprēķinā norāda transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma. Ja transportlīdzekļa vērtība pirms ceļu satiksmes negadījuma tiek koriģēta, ekspertam jānorāda izmantotie korekcijas dati. Ja transportlīdzeklim aprīkojumā uzstādīta manta, kas nav transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētais papildaprīkojums (rācijas, bākugunis, taksometru skaitītāji, autobusu biļešu kases aparāti u.tml.), šīs mantas vērtību neiekļauj transportlīdzekļa vērtībā pirms ceļu satiksmes negadījuma, bet tās bojāejas vai bojājuma gadījumā veic atsevišķu novērtējumu.
26. Izmantojot vērtību katalogu, pēc eksperta pamatojuma transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma zaudējumu aprēķinā palielina līdz 25%, ja:
26.1. faktiskais nobraukums mazāks par pieņemto normatīvo – transportlīdzekļiem saskaņā ar metodikas 8. pielikumu;
26.2. transportlīdzeklim uzstādīts papildaprīkojums atbilstoši tehniskajām prasībām, kas neietilpst transportlīdzekļa standartaprīkojumā;
26.3. transportlīdzekļa vizuālais un tehniskais stāvoklis kalpo kā vērtību paaugstinošs faktors (skat. vērtību kataloga 1. tabulu);
26.4. izņēmuma gadījumos saskaņā ar eksperta pamatojumu iespējamas atkāpes no uzrādītajām transportlīdzekļa vērtību palielinošo faktoru vērtībām.
27. Izmantojot vērtību katalogu, saskaņā ar eksperta pamatojumu transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma zaudējumu aprēķinā samazina līdz 50%, ja:
27.1. faktiskais nobraukums lielāks par pieņemto normatīvo – transportlīdzekļiem saskaņā ar metodikas 8. pielikumu;
27.2. transportlīdzeklim bijuši trīs un vairāki īpašnieki – 2% par katru īpašnieku. Ja transportlīdzeklim bijuši pieci un vairāki īpašnieki, piemēro – 9%;
27.3. transportlīdzekli izmanto kā taksometru, autovadītāju braukšanas apmācībai vai nomai – līdz 20%;
27.4. transportlīdzekļa vizuālais un tehniskais stāvoklis kalpo kā vērtību pazeminošs faktors (skat. vērtību kataloga 2. tabulu);
27.5. izņēmuma gadījumos saskaņā ar  eksperta pamatojumu iespējamas atkāpes no uzrādītajām transportlīdzekļa vērtību pazeminošo faktoru vērtībām.
28. Nosakot vērtību katalogā norādītās vērtības kopējās korekcijas lielumu, ekspertam jāizvērtē vērtību pazeminošie un paaugstinošie faktori, pamatojoties uz apskates protokolā fiksētajiem datiem. Nepieciešamās korekcijas lielumu iegūst transportlīdzekļa vērtību paaugstinošo un pazeminošo faktoru vērtību saskaitīšanas rezultātā.
29. Vērtību katalogā norādītās vērtības katra pazeminošā vai paaugstinošā faktora procentuālā vērtība, kas izteikta naudā, nedrīkst pārsniegt nepieciešamo naudas līdzekļu ieguldījumu, kas būtu nepieciešams transportlīdzekļa bojājuma, defekta novēršanai vai arī transportlīdzekļa vizuālā un tehniskā stāvokļa uzlabojuma veikšanai, ņemot vērā transportlīdzekļa nolietojuma rādītājus.
30. Izmantojot tirgus pētījumu metodi, lai noteiktu transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, eksperts veic tirgus vērtību apkopojumu par vērtējamā transportlīdzekļa pieejamajiem piedāvājumiem tirgū un nosaka konkrētā transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.
31. Izmantojot iegādes vērtības samazinājuma metodi, lai noteiktu transportlīdzekļa, kura ekspluatācijas laiks ir līdz pieciem gadiem, vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, eksperts veic jauna transportlīdzekļa sākuma vērtības (iegādes vērtības) atbilstošo procentuālo samazinājumu un korekciju atkarībā no ekspluatācijas ilguma un nobraukuma:
31.1. vieglajiem automobiļiem saskaņā ar metodikas 12. pielikumu;
31.2. kravas automobiļiem saskaņā ar metodikas 13. pielikumu;
31.3. vilcējiem saskaņā ar metodikas 14. pielikumu;
31.4. autobusiem saskaņā ar metodikas 15. pielikumu;
31.5. motocikliem saskaņā ar metodikas 16. pielikumu;
31.6. piekabēm un puspiekabēm saskaņā ar metodikas 17. pielikumu.
32. Izmantojot aizvietošanas vērtības metodi, lai noteiktu transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja vērtējamais transportlīdzeklis nav pieejams Latvijas transportlīdzekļu brīvā tirgū, eksperts nosaka naudas summu, par kādu Latvijas tirgū varētu iegādāties līdzvērtīgu transportlīdzekli vērtējamā transportlīdzekļa aizvietošanai.
33. Ja eksperts sniedz atzinumu, ka transportlīdzekļa remonts ir ekonomiski nepamatots vai  tehniski nav iespējams, tad eksperts pārbauda aprēķināto transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, to salīdzinot ar transportlīdzekļu tirgus cenām, neatkarīgi no pielietotās vērtības noteikšanas metodes.
 
 
VI. Transportlīdzekļa atlieku tirgus vērtības noteikšana
34. Ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušā transportlīdzekļa atlieku tirgus vērtību nosaka, pamatojoties uz transportlīdzekļa atlieku realizācijas cenu tirgū un ievērojot šādus nosacījumus:
34.1. uz transportlīdzekļa virsbūves detaļām uzkrāsotas grafiskās reklāmas, uzlīmes un cita veida grafiskie un aerogrāfiskie attēli nav pamats transportlīdzekļa atlieku vērtības palielināšanai;
34.2. transportlīdzeklim aprīkojumā uzstādītās mantas, kas nav transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētais papildaprīkojums (rācijas, bākugunis, taksometru skaitītāji, autobusu biļešu kases aparāti u.tml.), vērtība nav pamats transportlīdzekļa atlieku vērtības palielināšanai.
 
 
VII. Tehnisko ekspertīžu izmantošana zaudējumu regulēšanā
 
35. Apdrošinātājam pēc Biroja pieprasījuma jāiesniedz tehnisko ekspertīžu dokumentācijas kopijas, ja tas nepieciešams:
35.1. konfliktsituāciju risināšanai;
35.2. metodisko materiālu papildināšanai, pārbaudei vai pārstrādei.
36. Ja transportlīdzekļa remontu veic ar apdrošinātāju vai Biroju saskaņotā remontuzņēmumā, tad apdrošinātājam vai Birojam jāievēro šādi nosacījumi:
36.1. ja transportlīdzekļa paredzamie remonta izdevumi ir mazāki vai nepārsniedz 15% no tehniskajā ekspertīzē aprēķinātajiem, tad remontuzņēmuma rēķins ir akceptējams;
36.2. ja transportlīdzekļa paredzamie remonta izdevumi pārsniedz 15% no tehniskajā ekspertīzē aprēķinātajiem, tad tehniskās ekspertīzes pasūtītājam:
36.2.1. jāveic tehniskās ekspertīzes pārbaude;
36.2.2. jāveic pārbaude par remontuzņēmuma aprēķināto paredzamo remonta izdevumu atbilstību apskates protokolā fiksētiem bojājumiem.
37. Ja transportlīdzekļa remonts ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots un transportlīdzekļa īpašnieks eksperta atzinumā norādīto zaudējuma atlīdzību ir izvēlējies saņemt naudā, tad apdrošinātājs vai Birojs transportlīdzekļa īpašniekam izmaksā eksperta atzinumā norādīto atlīdzību:
37.1. neatskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu personai, kura nav reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja un nevarēs pievienotās vērtības nodokļa summu par transportlīdzekļa remonta pakalpojumiem atgūt no valsts;
37.2. atskaitot pievienotās vērtības nodokļa summu personai, kura ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja un varēs pievienotās vērtības summu par transportlīdzekļa remonta pakalpojumiem atgūt no valsts.
 
 
VIII. Noslēguma jautājumi
38.  Metodika stājas spēkā līdz ar Ministru kabineta noteikumu „Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi” spēkā stāšanos.
39. Līdz ar metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē LR Satiksmes biroja 1997. gada 21. augusta „Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodika”.

 
1.pielikums
 

Ekspluatācijas nolietojuma un ekspluatācijas nolietojuma koeficienta noteikšana vieglajiem automobiļiem
 
1.tabula

Ekspluat ilgums (gados)           <1200 cm3         <1600 cm3         <2000 cm3     >2000 cm3
nobrauk km noliet. % ke nobrauk. km noliet. % ke nobrauk. km noliet. % ke nobrauk. km noliet. % ke

1

12000

0

0

15000

0

0

18000

0

0

21000

0

0

2

24000

10

0,10

30000

8

0,08

36000

7

0,07

42000

6

0,06

3

36000

15

0,15

45000

13

0,13

54000

12

0,12

63000

10

0,10

4

48000

21

0,21

60000

19

0,19

72000

17

0,17

84000

14

0,14

5

60000

27

0,27

75000

25

0,25

90000

22

0,22

105000

18

0,18

6

72000

33

0,33

90000

31

0,31

108000

27

0,27

126000

23

0,23

7

84000

40

0,40

105000

37

0,36

126000

32

0,32

147000

28

0,28

8

96000

47

0,47

120000

43

0,43

144000

37

0,37

168000

33

0,33

9

108000

54

0,54

135000

50

0,49

162000

43

0,43

189000

39

0,39

10

120000

62

0,62

150000

57

0,57

180000

49

0,49

210000

45

0,45

11

132000

70

0,70

165000

64

0,64

198000

55

0,55

231000

51

0,51

12

144000

78

0,78

180000

72

0,72

216000

61

0,61

252000

57

0,57

13

156000

80

0,80

195000

80

0,80

234000

67

0,67

273000

64

0,64

14

168000

80

0,80

210000

80

0,80

252000

73

0,73

294000

71

0,71

15

180000

80

0,80

225000

80

0,80

270000

80

0,80

315000

78

0,78

16

192000

80

0,80

240000

80

0,80

288000

80

0,80

336000

80

0,80

17

204000

80

0,80

255000

80

0,80

306000

80

0,80

357000

80

0,80


 
2.pielikums
 

Ekspluatācijas nolietojuma un ekspluatācijas nolietojuma koeficienta noteikšana kravas automobiļiem, piekabēm, autobusiem, motocikliem
 
2.1.tabula

Ekspluat. ilgums (gados)

borta

pašizgāzēji

vilcēji

nobrauk km

noliet. %

ke

nobrauk km

noliet. %

ke

nobrauk km

noliet. %

ke

1

40000

0

0

35000

0

0

65000

0

0

2

80000

15

0,15

70000

17

0,17

130000

15

0,15

3

120000

22,5

0,23

105000

25,5

0,26

195000

22,5

0,23

4

160000

30

0,30

140000

34

0,34

260000

30

0,30

5

200000

38

0,38

175000

43

0,43

325000

38

0,38

6

240000

46

0,46

210000

52

0,52

390000

46

0,46

7

280000

54

0,54

245000

61

0,61

455000

54

0,54

8

320000

62

0,62

280000

70

0,70

520000

62

0,62

9

360000

70

0,70

315000

79

0,79

585000

70

0,70

10

400000

78

0,78

350000

80

0,80

650000

78

0,78

11

440000

80

0,80

385000

80

0,80

715000

80

0,80

12

480000

80

0,80

420000

80

0,80

780000

80

0,80

13

520000

80

0,80

455000

80

0,80

845000

80

0,80

14

560000

80

0,80

490000

80

0,80

910000

80

0,80

15

600000

80

0,80

525000

80

0,80

975000

80

0,80

 
 
2.2.tabula

Ekspluat. ilgums (gados)

speciālie

mikroautobusi

autobusi

motocikli

nobrauk km

noliet %

ke

nobrauk km

noliet. %

ke

nobrauk. km

noliet %

ke

nobrauk km

noliet. %

ke

1

20000

0

0

40000

0

0

75000

0

0

4000

0

0

2

40000

18

0,18

80000

14

0,14

150000

13

0,13

8000

15

0,15

3

60000

27

0,27

120000

21

0,21

225000

20

0,20

12000

23

0,23

4

80000

36

0,36

160000

28

0,28

300000

27

0,27

16000

31

0,31

5

100000

45

0,45

200000

35

0,35

375000

34

0,34

20000

39

0,39

6

120000

54

0,54

240000

42

0,42

450000

42

0,42

24000

47

0,47

7

140000

63

0,63

280000

49

0,49

525000

50

0,50

28000

55

0,55

8

160000

72

0,72

320000

56

0,56

600000

58

0,58

32000

63

0,63

9

180000

80

0,80

360000

64

0,64

675000

66

0,66

36000

71

0,69

10

200000

80

0,80

400000

72

0,72

750000

74

0,74

40000

79

0,79

11

220000

80

0,80

440000

80

0,80

825000

80

0,80

44000

80

0,80

12

240000

80

0,80

480000

80

0,80

900000

80

0,80

48000

80

0,80

13

260000

80

0,80

520000

80

0,80

975000

80

0,80

52000

80

0,80

14

280000

80

0,80

560000

80

0,80

1150000

80

0,80

56000

80

0,80

15

300000

80

0,80

600000

80

0,80

1125000

80

0,80

60000

80

0,80

 
 
3.pielikums
 

 
Vieglo  automobiļu ekspluatācijas nolietojuma korekcija

 
  

 
Nobraukums* pārsniedz normatīvo nobraukumu

 
 
3. tabula

<1200 cm3

         <1600 cm3

         <2000 cm3

         >2000 cm3

nobrauk. km

noliet. %

nobrauk. km

noliet. %

nobrauk. km

noliet. %

nobrauk. km

noliet. %

5000

0,50

6000

0,50

7000

0,50

8000

0,50

10000

1,00

12000

1,00

14000

1,00

16000

1,00

15000

1,50

18000

1,50

21000

1,50

24000

1,50

20000

2,00

24000

2,00

28000

2,00

32000

2,00

25000

2,50

30000

2,50

35000

2,50

40000

2,50

30000

3,00

36000

3,00

42000

3,00

48000

3,00

35000

3,50

42000

3,50

49000

3,50

56000

3,50

40000

4,00

48000

4,00

56000

4,00

64000

4,00

45000

4,50

54000

4,50

63000

4,50

72000

4,50

50000

5,00

60000

5,00

70000

5,00

80000

5,00

virs 50000

5,00

virs 60000

5,00

virs 70000

5,00

virs 80000

5,00

 
 
 

 
Nobraukums* mazāks par normatīvo nobraukumu

 
 
4. tabula

<1200 cm3

           <1600 cm3

         <2000 cm3

          >2000 cm3

nobrauk. 

noliet.

nobrauk. 

noliet.

nobrauk. 

noliet.

nobrauk. 

noliet.

km

%

km

%

km

%

km

%

4500

0,50

5000

0,50

5500

0,50

6000

0,50

9000

1,00

10000

1,00

11000

1,00

12000

1,00

13500

1,50

15000

1,50

16500

1,50

18000

1,50

18000

2,00

20000

2,00

22000

2,00

24000

2,00

22500

2,50

25000

2,50

27500

2,50

30000

2,50

27000

3,00

30000

3,00

33000

3,00

36000

3,00

31500

3,50

35000

3,50

38500

3,50

42000

3,50

36500

4,00

40000

4,00

44000

4,00

48000

4,00

41500

4,50

45000

4,50

49500

4,50

54000

4,50

45000

5,00

50000

5,00

55000

5,00

60000

5,00

virs 45000

5,00

virs 50000

5,00

virs 55000

5,00

virs 60000

5,00

* Nobraukuma starpvērtību gadījumā, transportlīdzekļa ekspluatācijas nolietojuma korekciju nosaka, izmantojot ekstrapolācijas metodi.

 
 
 4.pielikums
 

 
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nolietojuma korekcija

 
 

 
Nobraukums* pārsniedz normatīvo nobraukumu

 
 
5. tabula

borta

pašizgāzēji

vilcēji

speciālie

mikroautobusi

autobusi

motocikli

nobrauk km

noliet %

nobrauk km

noliet %

nobrauk km

noliet %

nobrauk. km

noliet. %

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet. %

nobrauk km

noliet %

10000

0,50

8000

0,50

15000

0,50

4000

0,50

8000

0,50

25000

0,50

1500

0,50

20000

1,00

16000

1,00

30000

1,00

8000

1,00

16000

1,00

50000

1,00

3000

1,00

30000

1,50

24000

1,50

45000

1,50

12000

1,50

24000

1,50

75000

1,50

4500

1,50

40000

2,00

32000

2,00

60000

2,00

16000

2,00

32000

2,00

100000

2,00

6000

2,00

50000

2,50

40000

2,50

75000

2,50

20000

2,50

40000

2,50

125000

2,50

7500

2,50

60000

3,00

48000

3,00

90000

3,00

24000

3,00

48000

3,00

150000

3,00

9000

3,00

70000

3,50

56000

3,50

105000

3,50

28000

3,50

56000

3,50

175000

3,50

10500

3,50

80000

4,00

64000

4,00

120000

4,00

32000

4,00

64000

4,00

200000

4,00

12000

4,00

90000

4,50

72000

4,50

135000

4,50

36000

4,50

72000

4,50

225000

4,50

13500

4,50

100000

5,00

80000

5,00

150000

5,00

40000

5,00

80000

5,00

250000

5,00

15000

5,00

virs 100000

5,00

virs 80000

5,00

virs 150000

5,00

virs 40000

5,00

virs 80000

5,00

virs 250000

5,00

virs 15000

5,00

  
 

 
Nobraukums* mazāks par normatīvo nobraukumu

 
 
6. tabula

borta

pašizgāzēji

vilcēji

speciālie

mikroautobusi

autobusi

motocikli

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet %

nobrauk. km

noliet %

10000

0,50

8000

0,50

15000

0,50

4000

0,50

8000

0,50

25000

0,50

1500

0,50

20000

1,00

16000

1,00

30000

1,00

8000

1,00

16000

1,00

50000

1,00

3000

1,00

30000

1,50

24000

1,50

45000

1,50

12000

1,50

24000

1,50

75000

1,50

4500

1,50

40000

2,00

32000

2,00

60000

2,00

16000

2,00

32000

2,00

100000

2,00

6000

2,00

50000

2,50

40000

2,50

75000

2,50

20000

2,50

40000

2,50

125000

2,50

7500

2,50

60000

3,00

48000

3,00

90000

3,00

24000

3,00

48000

3,00

150000

3,00

9000

3,00

70000

3,50

56000

3,50

105000

3,50

28000

3,50

56000

3,50

175000

3,50

10500

3,50

80000

4,00

64000

4,00

120000

4,00

32000

4,00

64000

4,00

200000

4,00

12000

4,00

90000

4,50

72000

4,50

135000

4,50

36000

4,50

72000

4,50

225000

4,50

13500

4,50

100000

5,00

80000

5,00

150000

5,00

40000

5,00

80000

5,00

250000

5,00

15000

5,00

virs 100000

5,00

virs 80000

5,00

virs 150000

5,00

virs 40000

5,00

virs 80000

5,00

virs 250000

5,00

virs 15000

5,00

*  Nobraukuma starpvērtību gadījumā, transportlīdzekļa ekspluatācijas nolietojuma korekciju nosaka, izmantojot ekstrapolācijas metodi.

 
 
5.pielikums
 

 
Adaptācijas koeficienti transportlīdzekļu rezerves daļu cenas noteikšanai

 
 

 
Izmantojot datorprogrammu AUDATEX vai vācu izdevuma EUROTAX katalogu KALKULATION

 
 
7.tabula

Nr.

Marka

Adaptācijas koeficients

1

ALFA ROMEO

0,98

2

AUDI

1,07

3

BMW

1,08

4

CHEVROLET,GM

1,29

5

CHRYSLER

1,03

6

CITROEN

1,06

7

DAEWOO

1,33

8

DAIHATSU

1,31

9

FIAT

0,90

10

FORD

1,34

11

HONDA

1,25

12

HYUNDAI

0,85

13

ISUZU

1,76

14

IVECO

0,90

15

JAGUAR

1,43

16

KIA "ATBALSTS"

1,10

 

KIA "E&S"

1,71

17

LANDROVER

1,22

18

LANCIA

0,90

19

MAZDA

1,94

20

MERCEDES

1,50

21

MINI

1,06

22

MITSUBISHI

1,41

23

NISSAN

1,28

24

OPEL "HANSA AUTO"

1,34

 

OPEL "ADAM AUTO"

 1,31

25

PEUGEOT

1,29

26

PORSCHE

1,18

27

RENAULT

1,03

28

ROVER

1,29

29

SAAB

0,87

30

SKODA

1,06

31

SUBARU

1,97

32

SUZUKI

1,79

33

TOYOTA

1,78

34

VOLVO

1,15

35

VW

1,08

36

SSANG YOUNG

1,06

  

 
 
 
8.pielikums

 
 
 

 
 
Transportlīdzekļa  vērtības korekcija

 
 
 

 
 
Nobraukums* pārsniedz normatīvo nobraukumu

 
 
(vieglajiem automobiļiem)

 
 
 

 
 
10. tabula

 

<1200 cm3

<1600 cm3

<2000 cm3

>2000 cm3

nobrauk. 

nobrauk. 

nobrauk. 

nobrauk. 

km

%

km

%

km

%

km

%

4000

2,00

4000

1,50

4000

1,25

4000

1,00

8000

4,00

8000

3,00

8000

2,50

8000

2,00

12000

6,00

12000

4,50

12000

3,75

12000

3,00

16000

8,00

16000

6,00

16000

5,00

16000

4,00

20000

10,00

20000

7,50

20000

6,25

20000

5,00

24000

12,00

24000

9,00

24000

7,50

24000

6,00

28000

14,00

28000

10,50

28000

8,75

28000

7,00

32000

16,00

32000

12,00

32000

10,00

32000

8,00

36000

18,00

36000

13,50

36000

11,25

36000

9,00

40000

20,00

40000

15,00

40000

12,50

40000

10,00

 

 

44000

16,50

44000

13,75

44000

11,00

 

 

 

 

48000

15,00

48000

12,00

 

 

 

 

 

 

52000

13,00

 

 

 

 

 

 

56000

14,00

 

 

 

 

 

 

60000

15,00

 

 

 

 

 

 

64000

16,00

* Nobraukuma starpvērtību gadījumā, vērtības korekciju nosaka, izmantojot ekstrapolācijas metodi.

 
 

 
 
 

 
 
Nobraukums* mazāks par normatīvo nobraukumu

 
 
(vieglajiem automobiļiem)

 
 
 

 
 
11. tabula

 

<1200 cm3

<1600 cm3

<2000 cm3

>2000 cm3

nobrauk. 

nobrauk. 

nobrauk. 

nobrauk. 

km

%

km

%

km

%

km

%

4000

1,25

4000

1,00

4000

0,75

4000

0,50

8000

2,50

8000

2,00

8000

1,50

8000

1,00

12000

3,75

12000

3,00

12000

2,25

12000

1,50

16000

5,00

16000

4,00

16000

3,00

16000

2,00

20000

6,25

20000

5,00

20000

3,75

20000

2,50

24000

7,50

24000

6,00

24000

4,50

24000

3,00

28000

8,75

28000

7,00

28000

5,25

28000

3,50

32000

10,00

32000

8,00

32000

6,00

32000

4,00

36000

11,25

36000

9,00

36000

6,75

36000

4,50

40000

12,50

40000

10,00

40000

7,50

40000

5,00

 

 

44000

11,00

44000

8,25

44000

5,50

 

 

 

 

48000

9,00

48000

6,00

 

 

 

 

 

 

52000

6,50

 

 

 

 

 

 

56000

7,00

 

 

 

 

 

 

60000

7,50

 

 

 

 

 

 

64000

8,00

* Nobraukuma starpvērtību gadījumā, vērtības korekciju nosaka, izmantojot ekstrapolācijas metodi.

 

 

 
9.pielikums

 
 
 

 
 
Transportlīdzekļu riepu nolietojums atbilstoši nodilumam ekspluatācijas laikā

 
 
12. tabula

Oriģinālriepu un protektora nolietojums(%)

 0

  10

  20

  30

  40

  50

  60

  70

  80

Novērtējums  (%)

 100

  80

  65

  50

  40

  30

  20

  10

  5-0

           1.

   2.

   3.

   4.

   5.

   6.

   7.

   8.

   9.

  10.

Protektora profila dziļums  ( mm )
  5,0
  5,5
  6,0
  6,5
  7,0
  7,5
  8,0
  8,5
  9,0
  9,5
10,0
10,5
11,0
11,5
12,0
12,5
13,0
13,5
14,0
14,5
15,0
15,5
16,0
16,5
17,0
17,5
18,0
18,5
19,0
19,5
20,0
21,0
22,0
23,0
24,0
25,0
26,0
27,0
28,0
29,0
30,0
32,0
34,0
36,0
38,0
40,0
42,0
44,0
46,0
48,0
50,0
54,0
58,0
62,0
66,0
70,0
74,0
78,0
82,0
86,0
90,0
  4,6
  5,1
  5,5
  5,9
  6,4
  6,8
  7,3
  7,7
  8,1
  8,6
  9,0
  9,4
  9,9
10,3
10,7
11,2
11,6
12,1
12,5
12,9
13,4
13,8
14,2
14,7
15,1
15,6
16,0
16,4
16,9
17,3
17,7
18,6
19,5
20,4
21,3
22,1
23,0
23,9
24,7
25,6
26,5
28,2
30,0
31,7
33,5
35,2
37,0
38,8
40,5
42,2
44,0
47,5
51,0
54,5
58,0
61,5
65,0
68,0
72,0
75,5
79,0
  4,3
  4,6
  5,0
  5,4
  5,8
  6,1
  6,5
  6,9
  7,3
  7,6
  8,0
  8,4
  8,8
  9,1
  9,5
  9,9
10,2
10,6
11,0
11,4
11,7
12,1
12,5
12,9
13,2
13,6
14,0
14,4
14,7
15,1
15,5
16,3
17,0
17,7
18,5
19,2
20,0
20,7
21,5
22,2
23,0
24,5
26,0
27,5
29,0
30,5
32,0
33,5
35,0
36,5
38,0
41,0
44,0
47,0
50,0
53,0
56,0
59,0
62,0
65,0
68,0
  3,9
  4,2
  4,5
  4,8
  5,1
  5,4
  5,8
  6,1
  6,4
  6,7
  7,0
  7,3
  7,6
  7,9
  8,2
  8,6
  8,9
  9,2
  9,5
  9,8
10,1
10,4
10,7
11,1
11,4
11,7
12,0
12,3
12,6
12,9
13,2
13,9
14,5
15,1
15,7
16,4
17,0
17,6
18,2
18,9
19,5
20,7
22,0
23,2
24,5
25,7
27,0
28,2
29,5
30,7
32,0
34,5
37,0
39,5
42,0
44,5
47,0
49,5
52,0
54,5
57,0
  3,5
  3,8
  4,0
  4,3
  4,5
  4,8
  5,0
  5,3
  5,5
  5,8
  6,0
  6,3
  6,5
  6,8
  7,0
  7,3
  7,5
  7,8
  8,0
  8,2
  8,5
  8,8
  9,0
  9,2
  9,5
  9,7
10,0
10,2
10,5
10,7
11,0
11,5
12,0
12,5
13,0
13,5
14,0
14,5
15,0
15,5
16,0
17,0
18,0
19,0
20,0
21,0
22,0
23,0
24,0
25,0
26,0
28,0
30,0
32,0
34,0
36,0
38,0
40,0
42,0
44,0
46,0
  3,1
  3,3
  3,5
  3,7
  3,9
  4,1
  4,3
  4,4
  4,6
  4,8
  5,0
  5,2
  5,4
  5,6
  5,8
  5,9
  6,1
  6,3
  6,5
  6,7
  6,9
  7,1
  7,3
  7,4
  7,6
  7,8
  8,0
  8,2
  8,4
  8,6
  8,8
  9,1
  9,5
  9,9
10,2
10,6
11,0
11,4
11,7
12,1
12,5
13,2
14,0
14,7
15,5
16,3
17,0
17,7
18,5
19,2
20,0
21,5
23,0
24,5
26,0
27,5
29,0
30,5
32,0
33,5
35,0
  2,8
  2,9
  3,0
  3,1
  3,3
  3,4
  3,5
  3,6
  3,8
  3,9
  4,0
  4,1
  4,3
  4,4
  4,5
  4,6
  4,8
  4,9
  5,0
  5,1
  5,3
  5,4
  5,5
  5,6
  5,8
  5,9
  6,0
  6,1
  6,3
  6,4
  6,5
  6,8
  7,0
  7,3
  7,5
  7,8
  8,0
  8,2
  8,5
  8,8
  9,0
  9,5
10,0
10,5
11,0
11,5
12,0
12,5
13,0
13,5
14,0
15,0
16,0
17,0
18,0
19,0
20,0
21,0
22,0
23,0
24,0
  2,4
  2,4
  2,5
  2,6
  2,6
  2,7
  2,8
  2,8
  2,9
  2,9
  3,0
  3,1
  3,1
  3,2
  3,3
  3,3
  3,4
  3,4
  3,5
  3,6
  3,6
  3,7
  3,8
  3,8
  3,9
  3,9
  4,0
  4,1
  4,1
  4,2
  4,3
  4,5
  4,4
  4,6
  4,8
  4,9
  5,0
  5,1
  5,3
  5,4
  5,5
  5,8
  6,0
  6,3
  6,5
  6,8
  7,0
  7,3
  7,5
  7,8
  8,0
  8,5
  9,0
  9,5
10,0
10,5
11,0
11,5
12,0
12,5
13,0 
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0
2,0

Riepas vērtību samazina, ja ir redzami tās mehāniski bojājumi vai novecošanās pazīmes.

 
 

 
10.pielikums
 

 
Kravas automobiļu tentu un  piekabju tentu nolietojums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam

 
 
13.tabula

 Mēneši

Tenti (nolietojums %)

līdz 3 mēnešiem

0

3 – 12

20,0 – 25,0

12 – 24

35,0 – 40,0

24 – 36

41,5 – 47,0

36 – 48

52,0 – 57,5

48 – 60

63,0 – 68,3

60 – 72

74,0 – 79,0

vairāk par 72

84,5 – 90,0

Nolietojuma vērtību nosaka tehniskā kārtībā esošam, nelīmētam, nebojātam tentam, kuru eksperts var samazināt atkarībā pēc tā tehniskā stāvokļa un kvalitātes.

 
  
11.pielikums
 

 
Transportlīdzekļu audioiekārtas nolietojums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam

 
 
14.tabula

Mēneši

Audioiekārtas (nolietojums %)

līdz 6 mēnešiem

0

6 – 12

35,0 – 40,5

12 – 24

46,0 – 51,5

24 – 36

57,0 – 63,0

36 – 48

68,5 – 74,0

vairāk par 48

79,5 – 85,0


 
12.pielikums
 

 
Vieglo automobiļu sākuma vērtības samazinājums

 
 

 
Samazinājums atbilstoši dzinēja tilpumam, ekspluatācijas ilgumam un nobraukumam

 
 
15.tabula

Ekspluatācijas ilgums

Vērtības samazinājums atkarībā no dzinēja darba tilpuma cm3

gadi

mēneši

%

nobrauk., km, līdz 1200 cm3

nobrauk., km   līdz 1600 cm3

nobrauk., km  līdz 2000 cm3

nobrauk., km virs 2000 cm3

1

6
12

21,0
27,0

6 000
12 000

7 500
15 000

10 500
21 000

12 000
24 000

2

18
24

32,0
36,0

18 000
24 000

22 500
30 000

31 500
42 000

36 000
48 000

3

30
36

40,0
44,0

30 000
36 000

37 500
45 000

52 500
63 000

60 000
72 000

4

42
48

47,0
50,0

42 000
48 000

52 500
60 000

73 500
84 000

84 000
96 000

5

54
60

52,5
55,0

54 000
60 000

67 500
75 000

94 500
105 000

108 000
120 000

 
 

 
Samazinājuma korekcija

 
 
16.tabula

+ (%)

– (%)

Nobraukums: lielāks/mazāks (km)

līdz 1200 cm3

līdz 1600 cm3

līdz 2000 cm3

virs 2000 cm3

1,0

1,0

2 000

2 500

3 500

4 000

2,0

2,0

4 000

5 000

7 000

8 000

3,0

2,5

6 000

7 500

10 500

12 000

4,0

3,0

8 000

10 000

14 000

16 000

5,0

3,5

10 000

12 500

17 500

20 000

6,0

4,0

12 000

15 000

21 000

24 000

7,0

4,5

14 000

17 500

24 500

28 000

8,0

5,0

16 000

20 000

28 000

32 000

9,0

5,6

18 000

22 500

31 500

36 000

10,0

6,3

20 000

25 000

35 000

40 000

11,0

6,9

22 000

27 500

38 500

44 000

12,0

7,5

24 000

30 000

42 000

48 000

13,0

8,2

26 000

32 500

45 500

52 000

14,0

8,9

28 000

35 000

49 000

56 000

15,0

9,6

30 000

37 500

52 500

60 000

16,0

10,5

32 000

40 000

56 000

64 000

17,0

11,5

34 000

42 500

59 500

68 000

18,0

12,5

36 000

45 000

63 000

72 000


 
13.pielikums
 

 
Kravas automobiļu (līdz 2,0 t, 7,5 t un virs 7,5 t) sākuma vērtības samazinājums

 
 

 
Samazinājums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam un nobraukumam

 
 
17.tabula

Ekspluatācijas ilgums

Vērtības samazinājums

gadi

mēneši

%

furgoni līdz 2,0 t nobraukums, km

%

furgoni līdz 7,5 t nobraukums, km

furgoni virs 7,5 t nobraukums, km

1

6
12

12,0
20,0

13 500
27 000

15,0
23,0

18 000
36 000

30 000
60 000

2

18
24

27,0
33,5

40 500
54 000

30,0
36,5

54 000
72 000

90 000
120 000

3

30
36

38,5
43,5

67 500
81 000

41,5
46,0

90 000
108 000

150 000
180 000

4

42
48

48,0
52,0

94 500
108 000

50,0
54,0

126 000
144 000

210 000
240 000

5

54
60

55,0
58,0

121 500
135 000

57,0
59,0

162 000
180 000

270 000
300 000

 
 

 
Samazinājuma korekcija

 
 
18.tabula

+ (%)

– (%)

Nobraukums: lielāks/mazāks (km)

furgoni līdz 2,0 t

furgoni 2,0 līdz 7,5 t

furgoni virs 7,5 t

1,0

1,5

4 500

6 000

10 000

2,0

3,0

9 000

12 000

20 000

3,0

4,5

13 500

18 000

30 000

4,0

6,0

18 000

24 000

40 000

5,5

7,5

22 500

30 000

50 000

6,5

9,0

27 000

36 000

60 000

7,5

10,5

31 500

42 000

70 000

8,5

12,0

36 000

48 000

80 000

9,0

13,5

40 500

54 000

90 000

10,5

15,0

45 000

60 000

100 000

11,5

16,5

49 500

66 000

110 000

12,5

18,0

54 000

72 000

120 000

 
 
14.pielikums
 

 
Vilcēju un speciālo kravas automobiļu sākuma vērtības samazinājums

 
 

 
Samazinājums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam un nobraukumam

 
 
19.tabula

Ekspluatācijas ilgums

Vērtības samazinājums

tālsatiksmes pārvadājumos vilcēji pašizgāzēji, celtniecības mašīnas

gadi

mēneši

%

nobraukums, km

%

Nobraukums, km

1

6
12

20,0
29,0

72 000
144 000

18,0
25,0

18 000
36 000

2

18
24

37,0
43,5

216 000
288 000

31,5
37,5

54 000
72 000

3

30
36

49,5
55,0

360 000
432 000

43,0
48,0

90 000
108 000

4

42
48

59,5
63,0

504 000
575 000

53,0
57,0

126 000
144 000

5

54
60

65,0
66,0

648 000
720 000

60,0
62,5

162 000
180 000

 
 

 
Samazinājuma korekcija

 
 
 

 
 
20.tabula

 

+ (%)

– (%)

Nobraukums: lielāks/mazāks (km)

vilcēji

pašizgāzēji, celtniecības mašīnas

1,5

2,0

24 000

6 000

3,0

4,0

48 000

12 000

4,5

6,5

72 000

18 000

6,5

9,0

96 000

24 000

8,0

11,5

120 000

30 000

10,0

14,5

144 000

42 000

12,5

17,5

168 000

54 000

14,5

21,0

192 000

72 000

17,0

24,5

216 000

92 000

19,5

28,0

240 000

126 000

22,5

32,0

264 000

 

25,0

36,0

288 000

 

 
 

 
15.pielikums

 
 
 

 
 
 

 
 
Autobusu (līdz 16 pasažieru vietām), pilsētas un tālsatiksmes autobusu sākuma vērtības samazinājums

 
 
 

 
 
Samazinājums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam un nobraukumam

 
 
 

 
 
21.tabula

 

Ekspluatācijas ilgums

Vērtības samazinājums

Autobusi līdz 16 vietām

Pilsētas autobusi

Tālsatiksmes autobusi

gadi

mēneši

%

nobraukums, km

nobraukums, km

nobraukums, km

1

6
12

15,0
25,0

18 000
36 000

36 000
72 000

60 000
120 000

2

18
24

30,0
34,0

54 000
72 000

108 000
144 000

180 000
240 000

3

30
36

37,0
40,0

90 000
108 000

180 000
216 000

300 000
360 000

4

42
48

42,5
45,0

126 000
144 000

252 000
288 000

420 000
480 000

5

54
60

47,0
49,0

162 000
180 000

324 000
360 000

540 000
600 000

 

 
 

 
 
Samazinājuma korekcija

 
 
 

 
 
22.tabula

 

+ (%)

– (%)

Nobraukums: lielāks/mazāks (km)

Autobusi līdz 16 vietām

Pilsētas autobusi

Tālsatiksmes autobusi

1,0

1,5

6 000

12 000

20 000

2,0

3,0

12 000

24 000

40 000

3,0

4,5

18 000

36 000

60 000

4,0

6,0

24 000

48 000

80 000

5,5

7,5

30 000

60 000

100 000

6,5

9,0

36 000

72 000

120 000

7,5

10,5

42 000

84 000

140 000

8,5

12,0

48 000

96 000

160 000

9,0

13,0

54 000

108 000

180 000

10,0

14,0

60 000

120 000

200 000

10,5

15,0

66 000

132 000

220 000

11,0

16,0

72 000

144 000

240 000

 
 
 

 
 
16.pielikums

 
 
  

 
 
Motociklu sākuma vērtības samazinājums

 
 
 

 
 
Samazinājums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam un nobraukumam

 
 
 

 
 
23.tabula

 

Ekspluatācijas ilgums

Vērtības samazinājums

dzin. darba tilp 50 – 125 cm3 dzin. darba tilp virs 125 cm3

gadi

mēneši

%

nobraukums, km

%

Nobraukums, km

1

6
12

19,0
23,5

3 000
6 000

18,0
22,0

3 900
7 800

2

18
24

27,5
31,5

9 000
12 000

26,0
30,0

11 700
15 600

3

30
36

35,0
38,5

15 000
18 000

34,0
38,0

19 500
23 400

4

42
48

41,5
44,5

21 000
24 000

41,5
45,5

27 300
31 200

5

54
60

47,5
50,5

27 000
30 000

49,0
52,0

35 100
39 000

 
 

 
 
 

 
 
Samazinājuma korekcija

 
 
24.tabula

 

+ (%)

– (%)

Nobraukums: lielāks/mazāks (km)

dzin. darba tilp 50 – 125 cm3

dzin. darba tilp virs 125 cm3

1,5

2,0

1 000

1 300

3,0

4,0

2 000

2 600

4,0

6,0

3 000

3 900

5,5

8,0

4 000

5 200

7,0

10,0

5 000

6 500

8,5

12,0

6 000

7 800

9,0

13,0

7 000

9 100

10,0

14,0

8 000

10 400

10,5

15,0

9 000

11 700

11,0

16,0

10 000

13 000

12,0

17,0

11 000

14 300

12,5

18,0

12 000

15 600

13,5

19,0

13 000

16 900

14,0

20,0

14 000

18 200

14,5

21,0

15 000

19 500

15,5

22,0

16 000

20 800

16,0

23,0

17 000

22 100

17,0

24,0

18 000

23 400

 
 

 
 

 

 
 
17.pielikums

 
 
 

 
 
Kravas automobiļu piekabju un puspiekabju sākuma vērtības samazinājums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam

 
 
 

 
 
25.tabula

 

Ekspluatācijas ilgums

Sākuma vērtības samazinājums, %

gadi

mēneši

Saldētavas -piekabes, puspiekabes

Borta piekabes, puspiekabes

Furgona tipa piekabes, puspiekabes

Cisternas -piekabes, puspiekabes

1

6
12

17,0
25,0

20,0
30,0

20,0
29,0

20,0
28,0

2

18
24

30,0
35,0

35,0
40,0

33,5
38,0

32,5
37,0

3

30
36

39,5
44,0

45,0
50,0

42,5
47,0

41,0
45,0

4

42
48

48,0
52,0

54,5
59,0

51,0
55,0

48,5
52,0

5

54
60

55,5
59,0

62,0
65,0

58,5
62,0

55,0
58,0

 

 

 

 

 
 
 
 
Speciālo kravas automobiļu, dzīvojamo piekabju, vieglo automobiļu piekabju sākuma vērtības samazinājums atbilstoši ekspluatācijas ilgumam
 
26.tabula

 
 

Ekspluatācijas ilgums

Sākuma vērtības samazinājums, %

gadi

mēneši

Speciālie –kravas automobiļi ar paceļamo platformu

Dzīvojamās piekabes

Vieglo automobiļu piekabes

Pašizgāzēj-piekabes, puspiekabes

1

6
12

18,0
25,0

17,0
24,0

20,0
30,0

20,0
28,0

2

18
24

30,0
35,0

29,0
34,0

35,0
40,0

32,5
37,0

3

30
36

39,5
44,0

38,5
43,0

45,0
50,0

41,0
45,0

4

42
48

48,0
52,0

46,5
50,0

54,5
59,0

48,5
52,0

5

54
60

54,5
59,0

52,5
55,0

63,0
67,0

55,0
58,0

 

 

 

 
 
18.pielikums

 
 
 

 
 
Pretkorozijas apstrādes, papilddarbu un palīgdarbu darbietilpība un materiālu izdevumi

 
 
 

 
 
Darbietilpība un materiālu izdevumi virsbūves detaļu pretkorozijas apstrādes darbu veikšanai

 
 
 

 
 
27.tabula

 

Pretkorozijas apstrāde

Darbietilpība, st

Materiāli*, Ls

Sagatavošanās pretkorozijas apstrādei

0,2

Pirmajai apstrādājamai detaļai

0,2 – 0,3

1,40 – 1,80

Katrai nākošajai detaļai

0,1 – 0,15

0,70 – 0,90

* Visi izcenojumi uzrādīti ar 18% pievienotās vērtības nodokli.

 

 
 

 
 
Darbietilpība un materiālu izdevumi virsbūves detaļu virsmas formas veidošanas darbu veikšanai

 
 
28.tabula

 

Bojājums

Krāsošanas veids

Viegli pieejamas un viegli formējamas detaļu virsmas

Apgrūtināti pieejamas un apgrūtināti formējamas detaļu virsmas

Grūti pieejamas un grūti formējamas detaļu virsmas

Laiks, st

Materiāli*, Ls

Laiks, st

Materiāli*, Ls

Laiks, st

Materiāli*, Ls

Viegls

II

Vidējs

III

0,2 – 0,4

līdz 2,00

0,4 – 0,6

līdz 6,00

0,6 – 0,8

līdz 10,00

Smags

IV

0,4 – 0,8

līdz 4,00

0,6 – 1,0

līdz 8,00

0,8 – 1,5

līdz 12,00

* Visi izcenojumi uzrādīti ar 18% pievienotās vērtības nodokli.