Publ.: Vēstnesis 18.07.1997

Grozījumi: MK 29.12.98. not. nr.498 (L.V., 5.janv., nr.1;
Ziņotājs, 1999, nr.2)

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

 

Noteikumi nr. 252

15.07.1997
Rīgā

 

Noteikumi par autotransporta tehnisko ekspertīzi
sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā
apdrošināšanā

 
(prot. nr. 40  23.§)

Izdoti saskaņā ar

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
likuma

32.pantu

 
I. Vispārīgie jautājumi
II. Tehniskās ekspertīzes
dokumentācija
III. Apskates veikšanas
kārtība
IV. Zaudējumu novērtēšana
 
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama
autotransporta tehniskā ekspertīze sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. autotransports – automobiļi (vieglie, kravas
automobiļi un autobusi) un uz to bāzes būvētie transportlīdzekļi;
2.2. apskate – autotransporta iepriekšējo un ceļu
satiksmes negadījumā radušos bojājumu noteikšana, remonta iespēju noteikšana,
slēpto bojājumu noteikšana un autotransporta papildaprīkojuma konstatēšana;
2.3. autotransporta iepriekšējie bojājumi – bojājumi,
kas autotransportam bijuši pirms ceļu satiksmes negadījuma;
2.4. slēptie bojājumi – bojājumi, kas nosakāmi tikai
pēc nepieciešamajiem attiecīgā autotransporta izjaukšanas darbiem;
2.5. eksperts – persona, kas likumā noteiktajā
kārtībā saņēmusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu Satiksmes birojā
sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanai;
2.6. tehniskā ekspertīze – apskate, transportlīdzekļa
bojājumu un zaudējumu novērtēšana, remonta izdevumu un zaudējumu aprēķins, kā
arī atbilstošo dokumentu noformēšana.

 

II. Tehniskās ekspertīzes
dokumentācija
3. Veicot tehnisko ekspertīzi, eksperts sagatavo šādus
dokumentus:
3.1. apskates protokolu;
3.2. autotransporta remonta izdevumu aprēķinu vai
eksperta atzinumu;
3.3. tehniskās ekspertīzes aktu vai kontrollapu
(atkarībā no izmantojamām datorprogrammām);
3.4. fotogrāfijas un to negatīvus.
3.1 Ja ārvalstī reģistrēts
transportlīdzeklis bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā Latvijā un tā
īpašnieks vai tiesīgais lietotājs nevar uzturēties Latvijā trīs darbdienas pēc
ceļu satiksmes negadījuma, eksperts ir tiesīgs aprēķināt remonta izdevumus arī pēc
ārvalsts kompetentas personas sagatavotas minētā transportlīdzekļa zaudējumu
novērtēšanas dokumentācijas.

 

<*> – 1998.gada 29.decembra MK noteikumu
nr.498 redakcijā, kas stājas spēkā no 06.01.99

 
III. Apskates veikšanas
kārtība
4. Apskates rezultātus eksperts ieraksta apskates
protokolā.
5. Apskates protokolā norādāmas šādas ziņas:
5.1. protokola numurs;
5.2. apskates datums un vieta;
5.3. iesnieguma uz tehnisko ekspertīzi numurs;
5.4. ziņas par ekspertu: vārds, uzvārds, sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
tehniskā eksperta sertifikāta numurs un derīguma termiņš;
5.5. autotransporta marka, modelis, tips, izlaiduma gads,
valsts reģistrācijas numurs un citi autotransporta identifikācijai nepieciešamie dati;
5.6. autotransporta nobraukums (km);
5.7. autotransporta īpašnieks;
5.8. informācija par autotransporta komplektāciju un
papildaprīkojumu;
5.9. konstatētie iepriekšējie bojājumi, kuri
autotransportam bijuši pirms ceļu satiksmes negadījuma;
5.10. konstatēto ceļu satiksmes negadījuma rezultātā
radušos bojājumu uzskaitījums un nepieciešamais remonta veids;
5.11. slēpto bojājumu iespējamība;
5.12. piezīmes.
6. Apskates protokolu paraksta:
6.1. eksperts;
6.2. ieinteresētās personas (personas, kas iesaistītas
ceļu satiksmes negadījumā, ja tās piedalās apskatē).
7. Eksperts likumā paredzētajā kārtībā ir personiski
atbildīgs par tehniskās ekspertīzes pareizumu, pamatotību un sniegto atzinumu.
8. Personas, kas paraksta protokolu, var protokolā
izdarīt piezīmes (īpaši paredzētā vietā).
9. Apskates laikā eksperts nodrošina attiecīgā
autotransporta fotografēšanu. Fotogrāfijām jāatbilst šādām prasībām:
9.1. fotogrāfijām jābūt krāsainām;
9.2. fotogrāfiju skaitam un kvalitātei jānodrošina
apskates protokolā norādīto ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos bojājumu
nepārprotama konstatācija;
9.3. vismaz vienā no fotogrāfijām jābūt
autotransporta kopskatam ar skaidri salasāmu valsts reģistrācijas numura zīmi un labi
saskatāmiem galvenajiem bojājumiem.

 

IV. Zaudējumu novērtēšana
10. Zaudējumi aprēķināmi, ņemot vērā remonta
iespējas autotransporta atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms ceļu
satiksmes negadījuma.
11. Zaudējumu aprēķins veicams, izmantojot Satiksmes
biroja padomē apstiprināto transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku un
datorprogrammas. Ja autotransporta bojājumu novērtēšanai datorprogrammas nav
izmantojamas, eksperts lieto nedatorizētās aprēķinu metodes un Satiksmes biroja
padomē apstiprināto transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku.
12. Zaudējumu novērtēšanā izmantojamajiem
autotransporta identifikācijas datiem jāatbilst apskates protokolā minētajiem datiem.
13. Iepriekšējo bojājumu remonts zaudējumu aprēķinā
nav iekļaujams.
14. Lai zaudējumu aprēķinā noteiktu autotransporta
vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma, izmanto vienu no šādām metodēm:
14.1. autotransporta vērtību nosaka pēc Satiksmes
biroja padomē apstiprinātā autotransporta vērtību kataloga;
14.2. autotransporta vērtību nosaka ar Satiksmes biroja
padomē apstiprināto tirgus pētījumu metodi vai citu autotransporta vērtības
noteikšanas metodi (ja nav izmantojama šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētā metode).
15. Lietojot šo noteikumu 11.punktā minētās
autotransporta bojājumu novērtēšanas nedatorizētās metodes, eksperts uzskaita
autotransporta maināmās vai remontējamās detaļas, to remonta veidu un sastāda
remonta izdevumu aprēķinu, ievērojot autotransporta izgatavotāja paredzēto remonta
tehnoloģiju un citas šo noteikumu prasības.
16. Ja nav iespējams pietiekami precīzi noteikt
autotransporta bojājumu apjomu, pēc nepieciešamajiem attiecīgā autotransporta
izjaukšanas darbiem tiek veikta papildu apskate un sastādīts papildu remonta izdevumu
aprēķins.
17. Ja remonta izdevumu aprēķinā autotransporta
bojājumu remonta izdevumi vismaz par 10 % pārsniedz autotransporta vērtību pirms ceļu
satiksmes negadījuma un eksperts sniedz atzinumu par remonta nepamatotību, turpmākais
remonta izdevumu aprēķins nav nepieciešams.
18. Autotransporta īpašnieks var izvēlēties
remontuzņēmumu, kas remontēs ceļu satiksmes negadījumā bojāto autotransportu.
19. Ja faktiskie remonta izdevumi pārsniedz eksperta
aprēķinātos remonta izdevumus, tehniskās ekspertīzes pasūtītājam jāpārbauda
veiktā remonta pamatotība.
20. Autotransporta bojāejas gadījumā apskatē nosakāma
arī autotransporta atlieku tirgus vērtība pēc ceļu satiksmes negadījuma.
21. Remonta izdevumu aprēķina oriģinālu kopā ar
tehniskās ekspertīzes aktu vai kontrollapu un fotogrāfijām eksperts nodod tehniskās
ekspertīzes pasūtītājam.
 
Ministru prezidenta vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs,
    Ministru prezidenta biedrs
                   
A.Gorbunovs
Finansu ministra vietā –
    zemkopības ministrs
                           
R.Dilba