Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs - <b>Grozījumi metodikā «Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana»</b> (spēkā no 26.06.2006.)

1. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja nolikums „Grozījumi metodikā „Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana” (turpmāk – Nolikums) paredz izdarīt šādus grozījumus Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja 2005. gada 21. jūlijā apstiprinātajā metodikā „Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšana” (turpmāk – metodika):

„Metodika sastāv no ievada un septiņām daļām: I. CSNg personai nodarītie materiālie zaudējumi, II. CSNg personai nodarītie nemateriālie zaudējumi, III. Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšana, IV. Apdrošinātāja atbildības limiti, V. Minimālās darba algas apmērs, VI. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālais un maksimālais apmērs, VII. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pašnodarbinātajām personām.

1.2. Izteikt metodikas II. daļas „CSNg personai nodarītie nemateriālie zaudējumi” 1.punkta pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

„2005.gada 1.oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums, kura 7.panta otrajā daļā ir noteikts, ka par Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu, t.i., par viegliem un vidēji smagiem miesas bojājumiem, publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, cietušajai personai ir tiesības izvēlēties iesniegt vai neiesniegt pieteikumu, lai tiktu ierosināts kriminālprocess publiskās apsūdzības kārtībā un tiktu nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze. Līdz ar to, lai nebūtu ierobežotas cietušās personas tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ja cietušajai personai nav veikta tiesu medicīnas ekspertīze, lai noteiktu miesas bojājumu smaguma pakāpi, apdrošināšanas atlīdzība, kas paredzēta par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, būtu jāizmaksā Noteikumos Nr.331 noteiktā minimālā apmērā.”

1.3. Papildināt metodikas II. daļas „CSNg personai nodarītie nemateriālie zaudējumi” 2.punktu ar šādu pēdējo rindkopu:

„Lai nebūtu ierobežotas cietušās personas tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ja cietušajai personai nav veikta tiesu medicīnas ekspertīze, apdrošināšanas atlīdzība, kas paredzēta par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas sakropļojuma dēļ, būtu jāizmaksā Noteikumos Nr.331 noteiktā minimālā apmērā.”

Pamatojoties uz Likuma 24.panta trešajā daļā ietverto deleģējumu, ir pieņemti un no 2006.gada 24.februāra ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.92 „Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksas” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 32.nr.) (turpmāk – Noteikumi Nr.92), kas nosaka kārtību un apmēru, kādā apdrošinātājs vai Birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot cietušās personas ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksas

Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēri (Noteikumu Nr.92 2.punkts)

Valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu iedalījums	Summa, Ls
1. Valsts budžeta līdzekļi, kas izlietoti, nodrošinot cietušās personas ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju	Līdz 75 000,00
2. Valsts budžeta līdzekļi, kas izlietoti cietušās personas pensijām un pabalstiem, kā arī pensiju un pabalstu izmaksām sakarā ar cietušās personas nāvi	Līdz 80 000,00
3. Valsts budžeta līdzekļi, kas izlietoti cietušās personas sociālajai vai profesionālajai rehabilitācijai	Līdz 7 000,00
4. Valsts budžeta līdzekļi, kas izlietoti tehnisko palīglīdzekļu iegādei vai nomai cietušās personas vajadzībām	Līdz 7 000,00
5. Valsts budžeta līdzekļi, kas izlietoti cietušās personas - Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieka ar speciālo dienesta pakāpi - ārstēšanai vai medicīniskajai rehabilitācijai par Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūras valsts aģentūras valsts budžeta līdzekļiem	Līdz 12 000,00
6. Pašvaldību budžetu līdzekļi, kas izlietoti cietušās personas ārstēšanai, rehabilitācijai, tehnisko palīglīdzekļu iegādei vai nomai vai cietušās personas pabalstiem	Līdz 10 000,00

Ja izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs pārsniedz atbildības limitu par personai nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājs vai Birojs valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus atlīdzina iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu saņemšanas secībā, nepārsniedzot Likuma 15.pantā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu (Noteikumu Nr.92 3.punkts).”

No 2006.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 90 latu atbilstoši Ministra kabineta (MK) 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.790 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” (Latvijas Vēstnesis, 2005, nr.172).

„VI. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālais un maksimālais apmērs

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru nosaka Ministru kabineta 2000.gada 6.jūnija noteikumi Nr.193 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”) (Vēstnesis, 2000, 213/218.nr.) (turpmāk – Noteikumi Nr.193) un tā grozījumi.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā un maksimālā apmēra izmaiņas (2000-2006)

„VII. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pašnodarbinātajām personām

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1997, nr. 274/276) 18.panta otro daļu obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem katram nākamajam gadam nosaka MK.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pašnodarbinātajām personām (2000 – 2006)

1.9. Izteikt jaunā redakcijā metodikas 1.pielikuma 1.piemērā noteikto pamatojumu cietušās personas darba samaksai par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms ceļu satiksmes negadījuma:

„Pamatojums - darba devēja izziņa, kurā norādītā informācija nepieciešamības gadījumā tiek pārbaudīta pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) izziņām”.

1.10. Izteikt jaunā redakcijā metodikas 1.pielikuma 2. 3. un 5. piemērā noteikto pamatojumu cietušās personas darba samaksai par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms CSNg:

„Pamatojums - darba devēja izziņa, kurā norādītā informācija nepieciešamības gadījumā tiek pārbaudīta pēc VSAA un VID izziņām”.